NRA pēta, kā interesēs plosīs lielās ostas

 
©Dāvis Ūlands, F64 Photo Agency

Krišjāņa Kariņa topošā valdība deklarējusi nodomu «izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām».

Ostu sakarā valsts jeb vismaz tās topošā valdība atgriezusies turpat, kur jau bija nonākusi 2011. gada septembrī notikušo 12. Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultātā. Tās deva tik lielu pārstāvniecību Saeimā Zatlera Reformu partijai, ka mainījās Valda Dombrovska vadītās valdības sastāvs. Jaunās valdības deklarācijas izpildes plānā, kas datēts ar 2012. gada sākumu, parādījās solījums «pilnveidot ostu darbības pārraudzību un efektivitāti» utt. Šāda tukšvārdība atšķīrās no konkrētības, kāda atrodama tikai vienu gadu iepriekš, t.i., 2011. gada sākumā sagatavotajā V. Dombrovska iepriekšējās valdības rīcības plānā ierakstītajā apņemšanās «aizstāvēt Eiropas Komisijā speciālo ekonomisko zonu un brīvostu darbības termiņa pagarināšanu pēc 2017. gada», kas arī sekmīgi tika izdarīts.

2012. gadā tas tomēr nebija noslēpums, ko nozīmē saukļi par «pārraudzību un efektivitāti» ostās. Tie paredzēja ostu pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām ar mērķi kapitālu kapitalizēt - vienkārši sakot, pārdot. Pēc tam notikusī bankas Citadele pārdošana ir visuzskatāmākais piemērs, ka Latvijas valsts vienmēr atradīs iespējas savus īpašumus pārdot ne tikai lēti, bet īstenībā piemaksāt, lai tos kāds pirktu. Tālāk laimīgie pircēji varētu iekasēt naudu par kuģu apkalpošanu, neieguldot to kuģu ceļu padziļināšanā, un uzrādīt «efektivitātes» pieaugumu privatizācijas rezultātā. Kad kuģu ceļi vairs nebūtu lietojami, privātīpašnieki īpašumu pārdotu, visticamāk, atpakaļ valstij.

Tagad to vairs nevar ne pierādīt, ne noraidīt, kā būtu bijis, ja ostu privatizācijas ideja nekļūtu par vienu no tām, uz kuras Zatlera Reformu partija paklupa un lauza sev kaklu ar letālām sekām konkrētajai partijai, bet ne idejai, kas tagad atradusi sev jaunu iemiesojumu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) personā. 2012. gadā bīstamo vai vismaz aizdomīgo ideju izdevās iekonservēt ar bieži lietotu līdzekli - lēmumu izpētīt situāciju. Pētniecības darbi par vairākiem simtiem tūkstošu eiro tika pasūtīti Pasaules Bankai, kuras Varšavas kantoris līdz 2014. gadam sacerēja tādu ostu pārveidošanas plānu, kas pats palīdzēja sevi iznīdēt. Droši, ka pētītāji uzskatīja pasūtītājus par pilnīgi dumjiem. Pretējas versijas iespējamas par to, kāpēc viņi iekļāva savā sacerējumā acīm redzami aplamus statistiskos datus. Vai nu tā bija paļaušanās, ka Latvija tik un tā par visu samaksās, ko Latvija arī izdarīja, vai varbūt Pasaules Banka apzināti glāba Latviju no Latvijas iekšpolitisko intrigu radītajiem draudiem. Ostu pārvaldības pārveidošanas ideja saruka līdz ostu pārvalžu aplikšanai ar īpašu nodevu, ko atcēla Māra Kučinska valdība.

Nebija noslēpums arī tas, ka ķīviņi ap ostu pārvaldību bija vēl viena frontes līnija cīņās starp tiem Ventspils ostas uzņēmumiem, kuri kaut kādā veidā saistīti ar Šveices izcelsmes advokātu Rudolfu Meroni un Ventspils ostas pārvaldi. Īstenībā tur aina ir vēl raibāka. Pirmkārt, savā starpā mēdz konfliktēt arī ostas un vēl arī ārpus ostas darbojošies tranzītbiznesa uzņēmumi. Tad ostas pārvalde kļūst par glābēju, kas, visam par spīti, satur kopā tranzītu caur Ventspili. Otrkārt, uzņēmumi mēdz mainīt savus publiski un ļoti skaļi paustos viedokļus. Kopsummā radās situācija, kurā R. Meroni varēja nolīgt JKP paveikt to, ko Zatlera partija nespēja, bet JKP pieteicās par kārtības ieviesēju Ventspils ostā, visā Ventspilī, visās Latvijas ostās un visā Latvijā. Ventspils tranzītbiznesa dalībnieku vārdisko karu blakusefekts ir daļā sabiedrības uzkurinātas gaidas pēc stingras rokas, par kādu sevi pieteica JKP.

***

Jo tālāk, jo trakāk

Pēdējā desmitgadē izveidoto Latvijas valdību deklarētie nodomi attiecībā uz lielajām ostām

Valda Dombrovska 2011. gada valdības deklarācijas izpildes plāns

Aizstāvēt Eiropas Komisijā speciālo ekonomisko zonu un brīvostu darbības termiņa pagarināšanu pēc 2017. gada.

Valda Dombrovska 2012. gada valdības deklarācijas izpildes plāns

Pilnveidot ostu darbības pārraudzību un efektivitāti, samazinot politisko partiju ietekmi un veicinot pārvaldes neatkarību un profesionalitāti.

Laimdotas Straujumas 2014. gada valdības deklarācijas izpildes plāns

Uzlabot Latvijas ostu pārvaldību un konkurētspēju, izstrādājot kompleksu veicamo pasākumu plānu, izvērtējot Pasaules Bankas sniegtās rekomendācijas.

Ostu pārvaldības sistēmas efektivizācija un atdeves palielināšana, nepieciešamo ieguldījumu veikšana lielo Latvijas ostu jaudu palielināšanai.

Māra Kučinska 2016. gada valdības deklarācijas izpildes plāns

Atcelts ostu maksājums valsts budžetā un vienlaikus arī valsts budžeta dotācija

ostu pārvaldēm, tādējādi mazināts administratīvais slogs ostu infrastruktūras finansēšanai, līdzekļi nav vairs jāpārskaita caur valsts budžetu, un novērstas iespējamās pretrunas ar valsts atbalsta regulējumu.

Krišjāņa Kariņa 2019. gada valdības deklarācijas pirmsnoslēguma versija

Lielo ostu darbībā jaunā valdība iecerējusi piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu - paredzēts izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.