Salacgrīvas osta iesoļo nākamajā attīstības pakāpē

AR JŪRU SIRDĪ. Ivo Īstenais uzsver: «Novēlu visiem, kam tuva jūra, šajos svētkos izpriecāties no sirds, taču vienmēr paturēt prātā riskus un nebūt pārgalvīgiem» © F64

Salacgrīvas osta ir tālākā Latvijas ziemeļu osta. Tā jau 1368. gadā vēstures avotos minēta kā Livonijas arhibīskapa osta. Jau sākot ar 19. gadsimta otro pusi, Salacgrīvas osta izveidojās par nozīmīgu lauksaimniecības ražojumu un kokmateriālu eksportostu Ziemeļvidzemē.

Kā osta šo laiku klasiskajā izpratnē tā tikai izveidota 20. gadsimta 60. gados, kad tika izbūvēti ziemeļu un dienvidu moli, kā arī piestātnes zvejas kuģu apkalpošanai. Arī šodien Salacgrīvas osta pilda reģiona tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai nepieciešamās funkcijas.

Pabeigts Ietekmes uz vidi novērtējums

Lai Salacgrīvas attīstības koncepcija būtu saskaņā ar likumdošanu un vēlāk neradītu neparedzētus šķēršļus uzņēmējiem, pagājušajā gadā ir izstrādāts Ietekmes uz vidi novērtējums, kurā skaidri definēts, ko drīkst un ko nedrīkst veikt Salacgrīvas ostas teritorijā. Ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais uzsver: «Kad ir pilnīgi skaidri noteikumi, piesaistīt jaunus investorus un plānot ostas attīstību ir daudz vieglāk un drošāk. Jau tagad redzam, ka pieaug potenciālo investoru un stividoru interese par iespējām attīstīt biznesu Salacgrīvā. Līdz ar to var teikt, ka šā dokumenta izstrāde bija jēgpilna.»

Osta ir izstrādājusi attīstības koncepciju, kurā paredzēta gan infrastruktūras pilnveidošana, gan jau kravu piesaiste un citas uzņēmējdarbības aktivitātes. Vienlaikus pārvaldnieks norāda, ka koncepcijā var būt izmaiņas, ko, iespējams, ieviesīs mainīgā situācija jūras pārvadājumu tirgū un reģiona tautsaimniecisko aktivitāšu virzieni.

Jāatzīmē, ka Salacgrīvas ostas politiskā vara ir vietējās pašvaldības pārziņā, taču saimniecisko darbību aktīvāk šajā teritorijā veic Igaunijas uzņēmēji. Pārvaldnieks informē: «Šāda sadarbība ir raksturīga pierobežas teritorijās. Nule kā vienam no termināļiem ir notikusi īpašnieku maiņa - to no igauņu uzņēmēja iegādājies cits Salacgrīvā jau strādājošs Igaunijas uzņēmums. Redzam, ka kompānija veiksmīgi attīstās - tas ir pamats cerībām, ka ostas kopējais kravu apgrozījums pieaugs.»

Zvejniekiem mūsdienīga piestātne

Par vienu no aktualitātēm jāmin ES Jūrniecības un zivsaimniecības fonda un Lauku atbalsta dienesta atbalstītā zvejas kuģu piestātnes pārbūve, kuras uzsākšana plānota jau šogad. Piedāvājumu par projekta Salacgrīvas ostas zvejas kuģu piestātnes Nr. 3 pārbūve būvniecības darbu veikšanu iesniegšanas termiņš ir šā gada 5. augusts, pulksten 10.00. Pārvalde izsaka cerību, ka pretendenti būs pietiekami rūpīgi izstrādājuši savus piedāvājumus un ostas pārvalde varēs izvēlēties piemērotāko darbu veicēju, kurš spēs piedāvāt gan konkurētspējīgu cenu, gan labu kvalitāti un garantēt iekļaušanos noteiktajos termiņos. Pēc projekta pabeigšanas Salacgrīvas zvejniekiem būs pieejama droša un mūsdienīga piestātne.

Uzlabos navigācijas un drošības sistēmu

Salacgrīvas osta ir viena no programmas Interreg Central Baltic pārrobežu projekta SmartPort dalībniecēm. Projekts, kurš ir uzsākts 2015. gada nogalē un noslēgsies 2017. gadā, paredz vairāku Baltijas jūras jahtu ostu, tajā skaitā Salacgrīvas un Kuivižu jahtu ostas Latvijā, kā arī Somijas, Zviedrijas un Igaunijas jahtu ostu integrāciju vienotā informatīvā tīklā un izveidot vienotu interneta platformu, lai jebkurš interesents varētu redzēt, kādus pakalpojumus jahtu tūrismā piedāvā projektā iesaistītās ostas. Ivo Īstenais uzskata, ka šis projekts Salacgrīvas ostai ir ļoti noderīgs, jo projekta ietvaros tiks radīta ne tikai informatīvā sistēma, bet arī veikti tehnoloģiski uzlabojumi, tostarp navigācijas iekārtu pilnveidošana un jahtu ostas video novērošanas tīkla izveidošana. Par šīm iekārtām tuvākā laikā tiks izsludināti publiskie iepirkumi.

Jāsvin uzmanīgi

Nedēļas nogalē visās Latvijas piejūras pilsētās un miestos tiks svinēti Jūras svētki, kuru neatņemama sastāvdaļa ir vizināšanās ar kuģīšiem. Ostas kapteiņa dienestam tā būs rūpju un darba pilna diena, jo tieši ostas pārvalde uzņēmusies rūpes par drošību uz ūdens.



Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.