Nostiprina sadarbību ar Vācijas ostām
19. maijā Rīgā Vācijas un Latvijas jūrniecības forumā (German – Latvian Maritime Forum) tikās Latvijas un Vācijas lielāko ostu vadītāji.
Forumu atklāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks un Vācijas vēstnieks Latvijā Rolfs Šute. No Latvijas puses piedalījās Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu pārvaldnieki, no Vācijas bija ieradušies Hamburgas, Lībekas un Ķīles ostu valžu locekļi, Hamburgas ostas mārketinga organizācijas (Hafen Hamburg Marketing) izpilddirektors un vēl citi vadoši darbinieki, kuri iepazinās ar Rīgas ostu un saviem kolēģiem Rīgā, Liepājā un Ventspilī. Darba tikšanās nebija vērsta uz līgumu vai deklarāciju parakstīšanu. Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs norādīja, ka ar kuģu ceļiem saistīto ostu darbinieku personīgie kontakti palīdz gan ostu attīstībai, gan kuģu un kravu kustības nodrošināšanai diennakts režīmā. Viņš piebilda, ka ne visiem ostu vadītājiem tiek dotas iespējas atrasties šajos amatos tik ilgi, cik viņam, tāpēc dažādi iepazīšanās pasākumi ir notikuši iepriekš un notiks arī turpmāk. Rīgas pasākums bija pirmais, kurā Jānis Lapiņš pildīja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka pienākumu pirms dažām nedēļām nomirušā Gundara Krieviņa vietā.
Ostu forums notika laikā, kad ārējās tirdzniecības apjoms sarūk praktiski visur pasaulē. Cīņā par iespējami mazākiem apjoma zudumiem dažādu valstu ostām var atrasties vairāk kopīgu interešu nekā ostai ar savas valsts uzņēmējiem, kuri piedāvā pārvadājumus pa sauszemi. Piemēram, Vācijas un Latvijas ostas ir ieinteresētas pārņemt kravas, kas tagad starp Rietumeiropu un Krieviju tiek vestas ar autotransportu. Vēl cita cīņa ir par Ķīnas preču piegādi ar kuģiem vai pa dzelzceļu. Pašlaik dominē milzīga apmēra kuģi, kas no Ķīnas piekrastes ostām nonāk Roterdamā vai Hamburgā. Tur preču konteinerus sašķiro un iekrauj mazākos kuģos adresātiem Skandināvijā, Baltijā vai Polijā. Par konteineru vešanu pa dzelzceļu līdz Rīgai un tālāk ar kuģiem uz Vāciju vai Zviedriju tiek daudz runāts, taču šāda ceļa izmaksas nebūt nav zemākas tāpēc, ka tad kravu ceļš varētu būt īsāks. Preču pārvadāšana pa ūdeni jebkurā gadījumā ir lētāka nekā jebkādā veidā pa sauszemi, taču pārvadājumu gala bilancēs jāiekļauj arī izmaksas par preču pārkraušanu ostās, par valstu robežu šķērsošanas procedūrām utt. Rīgas forumā šie jautājumi tika izskatīti spraigā paneļdiskusijā.
Vēl viens paņēmiens cīņā par naudas pārdali ir tā dēvētā Eiropas Parlamenta un Padomes ostu regula. Rīgas forumā pārstāvētās Vācijas un Latvijas amatpersonas bija vienisprātis, ka šī regula rada lielus riskus ostu turpmākai attīstībai. Hamburgas ostas valdes loceklis Lucs Birke norādīja, ka regulas pieņemšana var apdraudēt Hamburgas ostas pārvaldes investīciju projektus. L. Loginovs akcentēja Eiropas ostu dažādību pēc to lieluma, funkcijām, juridiskā statusa un ģeogrāfiskā novietojuma. Mēģinot tām piemērot vienādu, striktu regulējumu, zaudētājas ir ne tikai visas ostas, bet arī valstu ekonomika kopumā.