Mazās ostas izglābj Latvijas godu

Klaipēdas osta ir pacentusies pārvērst zaudējumu par ieguvumu. Šā gada janvārī attiecībā pret pagājušā gada janvāri tā zaudējusi 5% kravu, taču ar pāri palikušajiem 3,99 miljoniem tonnu kravu (uzskatot Klaipēdas ostu un specializēto Būtiņģes naftas termināli par vienu uzņēmumu) pietiek, lai pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē pārsniegtu kopējo kravu apgrozījumu Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās. Rezultāts pilnīgi loģisks, jo Latvijas ostās kravu zudums bijis daudz straujāks. Antirekordu uzstādījusi Ventspils brīvosta ar -42,8% kravu pret 2019. gada janvāri. Rīgas brīvostā kravu par 25% mazāk nekā pirms gada. Lieliski attiecībā ne tikai salīdzinājumā ar Rīgu un Liepāju, bet arī salīdzinājumā ar Klaipēdu darbojusies Liepājas osta ar kravu apjoma pieaugumu kaut par 0,5%.

Izrādās, ka Liepājas osta izsmēlusi visu savu platību kravu glabāšanai, taču osta tomēr turpinās attīstīties, jo beidzot juridiski nokārtota izputējušā uzņēmuma Liepājas metalurgs teritorijas daļas pāreja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) īpašumā un ostas uzņēmumu apsaimniekošanā. SEZ pārvalde nopirkusi vairāk nekā 60 hektāru zemes, no kuriem 4,5 hektāri iznomāti SIA Mols L. Tiktāl viss izklausās ļoti labi, kamēr SEZ pārvalde neuzdod par lielu sasniegumu to, ka iznomātā teritorija tiks izmantota apaļķoku uzglabāšanai un samalšanai šķeldā. Kārtējo reizi Latvija apliecina sevi par mazattīstītu valsti, kuras eksportprodukcija lielus ienākumus nedos, pat ja tā palīdz noturēt ostu darbības apjomu.

Neatkarīgā

Pārejot no procentiem uz tonnām, Rīgai atlikuši 2,13 miljoni tonnu un Ventspilij - 1,185 miljoni tonnu kravu, bet Liepāja aizsniegusies līdz 570,4 tūkstošiem tonnu kravu. Kopā tas dod 3,88 miljonus, kas patiešām mazāk nekā 3,99 miljoni Lietuvai. Ar Liepājā sasniegto apjoma pieaugumu par 2,6 tūkstošiem tonnu Latvijas kā Baltijas tranzītlielvalsts goda glābšanai nepietika, taču Latvijā bez lielajām ostām ir vēl arī mazās, t. i., par Liepāju mazākas ostas. To priekšgalā Skultes osta ar 74 tūkstošiem tonnu janvārī. Skaitot kopā vēl arī Mērsraga, Salacgrīvas un Rojas ostu un Pāvilostas devumu, iegūti 146 tūkstoši tonnu kravu. Tas nekas, ka arī mazajās ostās noticis kravu samazinājums par 19,5%. Janvārī Latvija vēl noturējusies pirmajā pozīcijā. Te diemžēl jāatkārto, ka arī mazo ostu darbošanās kravu segmentā nav nekas cits kā apaļkoku un šķeldas eksports.

Bažas par februāra, visu turpmāko mēnešu un 2020. gada kopējiem rādītājiem gan ir ļoti lielas, bet mierinājumam der tas, ka arī Lietuvai nav garantēta kravu apjoma stabilizācija, nemaz nerunājot par pieaugumu.

Ar atsauci uz Klaipēdas ostas administrāciju izplatītajai ziņai par Latvijas ostu kopējā rādītāja pārsniegšanu bija labs noiets krievvalodīgās informācija telpā, kur daudzi cilvēki zina par Rīgu, Ventspili un Liepāju kā ostas pilsētām, kamēr par Pāvilostu kā reālu ostu ar 200 tonnām janvārī pārkrautu kravu neiedomātos arī Latvijas iedzīvotāju vairākums. Tajā pašā laikā Krievijas ziņu aģentūras pamanīja plankumus arī uz Saules, t. i., Lietuvā. Ziņu aģentūra Regnum piebilda, ka naftas pārkraušanas apjoms Būtiņģē janvārī sarucis par 39,1%. Tāds skaitlis vairāk atgādina Latvijas nekā Lietuvas tranzīta rādītājus šā gada iesākumā. Krievija uz Klaipēdu šobrīd raugās ar dalītām jūtām. No Krievijas interešu viedokļa labi, ka caur Klaipēdas gāzes termināli Eiropas gāzesvadu tīklā tiek ieplūdināta sašķidrinātā gāze no Krievijas. Tajā pašā laikā slikti, ka Lietuva apņēmusies palīdzēt Baltkrievijai aizvietot Krievijas naftu ar citu naftas eksportētāju produkciju. Martā esot plānots Būtiņģē izkraut divus 85 tūkstošu tonnu ietilpības tankkuģus un tālāk naftu uz Baltkrieviju vest pa dzelzceļu. Šāds pasūtījums ārkārtīgi nepieciešams būtu bijis Latvijas dzelzceļam, kas šā gada janvārī zaudējis 52,2% salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo mēnesi.

Igaunija Baltijas tranzīta līderu sacensībā neiejaucas. Līdz šim brīdim igauņi saskaitījuši tikai to, ka pa pagājušo gadu ostās pārkrāvuši tikai 37,6 miljonus tonnu kravu. Tas ir uzskatāmi mazāk nekā tajā pašā laikā 46,2 miljoni tonnu Klaipēdā un 62,4 miljoni tonnu kopā Latvijas ostās.

Ļoti pieticīgie janvāra rezultāti Latvijas ostās tika atklāti samērā neilgi pēc tam, kad Neatkarīgā 24. janvārī sniedza informāciju par to, kā «brīvostas brašojas ar darba rezultātiem un plāniem». Dienu iepriekš bija noticis pasākums Rīgas brīvostas pārvaldē. Kā goda viesis sanākušos uzrunāja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš pievērsās nevis pašām ostām, bet plašsaziņas līdzekļiem, kas, pēc viņa vārdiem, biedējot savu auditoriju, «ka ostas un dzelzceļš tūlīt apstāsies, iestājusies krīze un traģēdija, pasaules gals tūlīt būs klāt». Īstenībā ostas zeļ un plaukst, ko apliecināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš un Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis. Tagad ministrs brīnās, kā varējuši izskanēt tādi apgalvojumi brīdī, kad ostu pārvaldniekiem jau bija jāzina par attiecīgo ostu janvāra rezultātiem.