KNAB līdz šim nav izmeklējis nevienu lietu par iespējamiem koruptīviem noziegumiem Latvijas ostās

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laikā biroja lietvedībā nav bijis neviens kriminālprocess par iespējamiem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem kādā no Latvijas ostām, informē KNAB.

Patlaban publiski zināms, ka saistībā ar ostām un iespējamiem amatpersonu noziegumiem ir tikai divi kriminālprocesi, kuri ierosināti jau pirms vairākiem gadiem. Abi saistīti ar Rīgas ostu un tos izmeklēja vai turpina izmeklēt Valsts policija (VP).

Vienā lietā notiek tiesvedības process jau apelācijas instancē, un tajā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzēts bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs un viņa vietnieks Aigars Pečaks. Lieta nonākusi apelācijas instances tiesā, jo Augstākā tiesa (AT) šā gada 29.martā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, kurā abi atzīti par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, kā arī daļā par noteikto kaitējuma kompensāciju.

Pērn 19.septembrī Rīgas apgabaltiesa Loginovam un Pečakam piesprieda atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus kopumā 856 951 eiro apmērā, kā arī noteica 45 600 eiro lielu sodu Loginovam un 34 200 eiro lielu sodu Pečakam par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Apgabaltiesas spriedums noteica, ka Loginovam jāatmaksā 207 856 eiro no nelikumīgi izlietotajiem līdzekļiem, Pečakam - 378 750 eiro, bet abiem solidāri jāatmaksā 270 345 eiro.

Krimināllieta pret Loginovu un Pečaku tika ierosināta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot nelikumīgus ziedojumus un nelikumīgu prēmiju izmaksu, kas radījis smagas sekas. Apsūdzētie savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos neatzina.

Pēc revīzijas Rīgas brīvostas pārvaldē VK pirms vairākiem gadiem tiesībsargājošajās iestādēs vērsās par vairākiem pārkāpumiem brīvostas darbībā. Valsts kontrole norādījusi, ka pārvaldes nelietderīgu lēmumu rezultātā ir radušies zaudējumi.

2016.gadā arī tapa zināms, ka VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi vēl kādu kriminālprocesu par iespējamiem kriminālpārkāpumiem Rīgas brīvostā. Lieta ierosināta, pamatojoties uz VK secinājumiem. Aizdomās turēto pašlaik nav.

Šajā lietā tiek izmeklēta iespējamā valsts amatpersonas pienākumu nepildīšana, ja ar to izraisītas smagas sekas. VP preses pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA teica, ka lietā joprojām turpinās izmeklēšana un tajā nav personu, kurām būtu tiesības uz aizstāvību.

Iepriekš VK revīzijas laikā konstatēts, ka Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP), noslēdzot līgumus ar ārpakalpojumu sniedzējiem un samaksājot tiem par tādu uzdevumu veikšanu, kas ir noteikti RBP darbinieku amata aprakstos, pretēji normatīvajā aktā noteiktajam, izlietoja finanšu līdzekļus vismaz 611 888 eiro apmērā.

Revīzijā arī tika konstatēti papildu izdevumi saistībā ar noliktavu celtniecību. 2009.gadā tika akceptēts RBP pārvaldes sagatavotais būvprojekts Krievu salas infrastruktūras izbūvei, 2011.gadā komersantam tika izsniegtas būvatļaujas atklāta tipa noliktavu celtniecībai uz zemes gabala Zilajā ielā, uz kura saskaņā ar akceptēto RBP būvprojektu bija paredzēti būvdarbi. VK ieskatā RBP atbildīgās amatpersonas nebija izpildījušas ar normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus, tādējādi pieļāva, ka uz zemes vienībām tika veikta ar projektu nesaistīta, citai juridiskajai personai piederoša objekta būvniecība.

Projekta īstenošanai nepieciešamās teritorijas atbrīvošana, pārvietojot uzbūvēto objektu - atklāta tipa noliktavu - uz citu teritoriju, RBP izmaksāja 1 012 467 eiro, kas ir amatpersonu bezdarbības rezultātā Rīgas brīvostas pārvaldei nodarīti zaudējumi.

Papildu izdevumi par aizdevuma izmaksu atjaunošanu radās, jo RBP projekta "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" īstenošanai nepieciešamā pārvaldes pašu finansējuma nodrošināšanai tika noslēgts aizdevuma līgums starp RBP un kredītiestādēm, kas apņēmās projekta finansēšanai izsniegt RBP aizdevumu 80,2 miljonu eiro apmērā.

Jau ziņots, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) šogad 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām - Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.

Reaģējot uz Ventspils brīvostas iekļaušanu sankciju sarakstā, Saeima grozīja likumus, lai Ventspils brīvostu un arī Rīgas brīvostu nodotu valsts pārziņā, bet 17.decembrī valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas rosinājumu dibināt jaunu kompāniju - "Ventas osta", kas nodrošinās Ventspilī esošās ostas teritorijas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Savukārt 18.decembra vakarā OFAC paziņoja par sankciju atcelšanu pret Ventspils brīvostu un Ventspils brīvostas pārvaldi.

Ventspils brīvostai noteiktās sankcijas tika atceltas pēc tam, kad Lembergs atkāpās no brīvostas valdes un Latvijas valdība veica darbības, lai pārtrauktu Lemberga ietekmi ostā, izriet no ASV Finanšu ministrijas paziņojuma presei.