Iespējams, valstij vajadzētu investēt ostu terminālī, lai nodrošinātu, piemēram, Baltkrievijas kravu plūsmu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), komentējot potenciālo sadarbību ar Baltkrieviju naftas produktu pārvadājumos.
"Būtu ļoti labi, ja valsts īpašumā būtu kāds no termināļiem, jo arī Baltkrievija ir pieradusi strādāt ar valsts garantijām un ar valsts īpašumā esošām struktūrām. Ja citādāk nevarēsim, būs jāskatās, kur valstij investēt, lai varētu nodrošinātu kravu plūsmu," teica Linkaits, piebilstot, ka šobrīd visi ostu termināļi ir privāti un tādējādi lēmumi tiek pieņemti pamatojoties uz to biznesa interesēm.
Viņš arī uzsvēra, ka valstij būs jāskatās, kur investēt, gadījumā, ja nebūs termināļu, kas būtu gatavi apkalpot pieejamās kravas. "Gadījumā, ja tiešām situācija izvēršas tāda, ka ir kravas un ir vēlme tās nosūtīt, bet nav termināļu pretī, kas būtu gatavi tos kravu apmērus apkalpot, tad, protams, valstij būs jāskatās, kur investēt," sacīja ministrs.
Viņš arī norādīja, ka Baltkrievija par iespējamo sadarbību ir uzrunājusi vairākus termināļus gan Rīgā, gan arī Ventspilī, un jautājums tiek risināts. "Tas ir laika jautājums. Es, protams, vēlētos, lai process notiek ātrāk, bet tas ir privāta termināļa lēmums," pauda Linkaits.
Vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka Latvijas ostām tehniski ir iespēja pārkraut naftu un naftas produktus Baltkrievijai abos virzienos. "Strādājam pie tā, lai šīs kravas mums būtu," sacīja Linkaits.
Linkaits aģentūrai LETA pastāstīja, ka tehniskas iespējas organizēt Baltkrievijas naftas piegādi ir gan Rīgas un Ventspils ostās, gan vienā terminālī arī Liepājas ostā.
"Ja mēs redzam, ka kaut kādu akcionāru politisku iemeslu dēļ šīs tehniskās iespējas netiek izmantotas, tad Latvijas valstij ir jāmeklē citi risinājumi, kādā veidā tomēr nodrošināt kravu plūsmu, kas ir gan Latvijas valsts interesēs, gan mūsu tranzīta nozares interesēs," stāstīja Linkaits. Viņš skaidroja, ka viens variants ir - ja termināļu īpašnieki pretojas un meklē dažādus argumentus, lai šo kravu plūsmu nenodrošinātu, Latvijas valstij ir jāmeklē pretargumenti, tai skaitā, jāveic iespējama rīcība pret šiem termināļiem.
Jautāts, vai pašreiz ir tāda vajadzība meklēt šādus risinājumus, Linkaits atbildēja, ka tas ir sarunu process. "Ja mēs tuvākajā laikā neredzēsim progresu šajās sarunās, tad meklēsim kādu risinājumu," teica ministrs.
Linkaits neatklāja, ar ko tieši pašreiz notiek sarunas, sakot, ka "tās ir tikai detaļas". Pēc viņa teikta, pašreiz ir trīs iespējas, kur varētu Baltkrievijas naftu piegādāt - Rīgā, Ventspilī vai Liepājā.
"Tehniski jaunu termināli veidot nav iespējams, tāpēc tā būtu tāda juridiska konstrukcija, kas ļautu mums izmantot to termināļu iespējas, kuri paši to nevēlas darīt," teica satiksmes ministrs.
Jau vēstīts, ka Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 62,379 miljonus tonnu kravu, kas ir par 5,7% mazāk nekā 2018.gadā.
