Uz kopējo ekonomisko problēmu fona īpašu ievērību neizpelnījās visai pozitīvais fakts, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos pieauga gandrīz visu Latvijas kravu pārvadājumu rādītāji.
Karš Ukrainā atbalsojas Latvijā ar darba dunu ostās – ar gandrīz neticamu pārkrauto kravu daudzuma pieaugumu martā, kad sāka izpausties sekas Krievijas 24. februāra uzbrukumam Ukrainai.
Kazahstāna plāno pārorientēt eksporta un tranzīta kravas uz Latvijas ostām un pa Transkaspijas transporta maršrutu, kuru savienojumam ar Eiropas Savienību (ES) Kazahstāna veido kopā ar Azerbaidžānu, Gruziju un Turciju, otrdien Kazahstānas valdības sēdē paziņoja rūpniecības un infrastruktūras attīstības ministrs Kairbeks Uskenbajevs.
Latvijas valdība un arī pārējās divas Baltijas valstis plāno lemt par aizliegumu Krievijas kuģiem ienākt Latvijas ostās, pirmdien TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).
Latvijas ostās šogad pirmajos divos mēnešos pārkrāva 7,511 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,6% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
Jaunais ostu likums nopietnu satraukumu radījis ventspilniekos un to politiskajiem partneriem Saeimā – Zaļo un zemnieku savienībai. Lai mainītu ostu pārvaldes reformu gaitu, ZZS divu mēnešu laikā cer savākt pietiekami daudz pilsoņu parakstu, lai valstij par reformas realizēšanu būtu jāorganizē referendums.
Trešdaļa Saeimas deputātu pieprasījuši jaunā Ostu likuma apturēšanu, un Valsts prezidents uz diviem mēnešiem atlicis tā spēkā stāšanos, lai noskaidrotu, vai turpinājumā tiks ierosināta tautas nobalsošana. Likums ir slikts. Tas paredz nacionalizēt Rīgas un Ventspils pašvaldību pārvaldītās ostas, kas nākotnē var aizvest līdz to privatizācijai.
Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) virzīto grozījumu Likumā par ostām galamērķis ir Latvijas lepnāko ostu – Rīgas un Ventspils – privatizācija, pārliecināti ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti Didzis Šmits (pie frakcijām nepiederošs) un Viktors Valainis (ZZS).
Latvijas lielo ostu iespējamā nākotne ir valsts kapitālsabiedrības tādā nozīmē, kādā šobrīd pastāv “airBaltic” vai “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ar “Pasažieru vilcienu”– pastāv tāpēc, ka valsts nemitīgi iegulda tur savu kapitālu (nodokļu maksātāju naudu).
Latvijas ostās šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrāva 11,15 miljonus tonnu kravu, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām, kuru kapitāldaļas pieder valstij un var piederēt arī pašvaldībai, otrdien lēma Ministru kabinets, nododot grozījumus Likumā par ostām tālākai skatīšanai Saeimā.
Pēc vairāku valdības partneru iebildēm pret ostu reformas virzību, Ministru kabinets ceturtdien atlika likuma par ostām izskatīšanu un vienojās to vēlreiz pārrunāt ar sociālajiem partneriem.
15.martā valdošo koalīciju veidojošo partiju politiķi paziņoja, ka atbalsta jauno ostu pārvaldības modeli un virzīs to izskatīšanai valdībā, atstājot neziņā ostu lietotājus, vai viņi varēs turpināt komercdarbību objektā un maksāt par tā izmantošanu kā līdz šim.
Vēl nesen kaimiņu starpā varējām palepoties ar aviācijas nozari un lidostu “Rīga” kā Baltijas centrālo transporta mezglu (nabu). Taču piekritīsim, ka būt kaut kur priekšgalā īsti neatbilst mūsu nacionālajam raksturam. Tāpēc šī disonanse jānovērš pēc iespējas drīzāk.
Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, intervijā sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.
Mazinoties fosilo energoresursu kravu apjomiem, ostām un visiem loģistikas procesa dalībniekiem aktīvi jāstrādā pie alternatīvu kravu piesaistes - kravu diversifikācijas, kā arī jāturpina darbs pie pievienotās vērtības kāpināšanas ostās, norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).