Aizgājušais 2021. gads Latvijas lielajās ostās atstājis mazāk kravu, bet toties vairāk pārliecības, ka slēgšana šīm ostām nedraud.
Rīgas un Ventspils ostas palēninājušas kravu daudzuma samazināšanos, bet Liepājas osta spējusi pārvērst 2020. gada mīnusus par 2021. gada plusiem. Latvijas lielo ostu aktuālie dati visuzskatāmāk parādāmi nelielā tabuliņā|:
Rīgas ostai palicis gods būt Latvijas lielākajai ostai ar pērn pārkrautiem 21,5 miljoniem tonnu kravu. Klāt nākusi pārliecība, ka šogad izdosies kravu daudzumu palielināt par 5-6 % un sasniegt 22,8 miljonu tonnu līmeni. Izaugsmes pamatojumam kalpo daudzi labi vārdi par vērienīgajām investīcijām vairāku kravu veidu apkalpošanai atbilstošas iekārtās, bet galvenais tomēr skaitļi par pavērsienu uz kravu daudzuma pieaugumu jau pagājuša gada otrajā pusē. Osta steidzās informēt jau par pērnā septembra rādītāju ar +8% pret 2020. gada septembri, bet gadu kronēja decembris ar +15,4% pret 2020. gada decembri. Būtiskāko pieauguma daļu ir devušas ogles, ko viegli izskaidrot ar vēsumu vai pat augstumu Rietumeiropā un varbūt vēl citur. Tagad atliek cerēt, ka arī salīdzinoši siltākā laikā ogļu plūsmu uzturēs Rietumeiropas gāzes krātuvju iztukšošana, jo Krievija dabasgāzes plūsmu uz Eiropu minimizējusi. Tikpat pieprasīts energoresurss kā Krievijas ogles ir arī Latvijas šķelda un granulas, kas tiek eksportētas pa ūdens ceļiem. Visu veidu koksne Rīgas ostai devusi 6,2 miljonus tonnu jeb 29% no kopējā kravu daudzuma. Ostai būtiskus 20% no kopējā apgrozījuma devušas konteinerkravas ar 4,23 miljoniem tonnu jeb 415,6 tūkstošiem TEU vienību. Šajā segmentā turpinājies kritums (-8,7%) saistībā ar Covid-19 negatīvo ietekmi uz globālajām loģistikas ķēdēm.
Ventspils brīvostā strādājošie uzņēmumi kopā 2021. gadā pārkrāvuši 11,08 miljonus tonnu kravas. Ventspils turpina zaudēt naftas ostas tēlu, jo lejamkravu segmentā kritums par 27,9% uzskatāmi pārsniedz kopējo kritumu par jau minēto 14,1%. Situāciju arī Ventspilī glābušas ogles ar 612 tūkstošiem tonnu jeb +17% pret 2020. gadu. Ogles izrādījušās vieglākas par koksni, kas devusi 863 tūkstošus tonnu un vēl straujāku pieauguma tempu +18,5% ātrumā.
Ventspils brīvosta var lepoties ar 6% pieaugumu un 2,3 miljonus tonnu smagu rekordu “Ro-Ro” kravu segmentā. To sasniegt ļāvusi prāmju līnija Ventspils-Nīneshamna kā īsākais ūdensceļš pāri Baltijas jūrai no Latvijas uz Stokholmu, Zviedrijas centrālo daļu un Norvēģijas saimnieciskās darbības centriem. Pagājušajā gadā Ventspils apkalpojusi 64% no visām “Ro-Ro” kravām Latvijas ostās.
Ventspils kļuvusi arī par pasažieru ostu, kuras pakalpojumus pērn izmantojuši 204 843 pasažieri ar 60 055 automašīnām. No 2019. gada rekordiem šie skaitļi vēl atpaliek, bet tomēr izskatās daudz labāki nekā Rīgā, kur pērn iemaldījās daži kruīza kuģi un tagad tiek gaidīta “Tallink” solītā prāmju līnijas Rīga-Stokholma atjaunošana, cerēsim, aprīlī.
Tieši vakar, 19. janvārī Zviedrijas prāmju kompānija “Stena Line” izpildīja savu solījumu palielināt pārvadājumus Ventspils ostā, palaižot pirmajā reisā Ventspils-Nīnashamna jaunu prāmi “Stena Baltica”. Tādējādi ietilpīgāks prāmis (+30% vairāk vietas kravām un +70% pasažieriem) aizstāj “Stena Flavia”, kas pārvietots uz līniju Liepāja-Trāveminde.
Ventspils brīvosta pārvalde apliecina, ka ar pērn apkalpoto 1301 kuģi pieticis, lai no šo kuģu ostas maksām turpinātu gan ostas, gan industriālās teritorijas infrastruktūras projektus, gan papildinātu Ventspils pašvaldības budžetu ar 864 tūkstošiem eiro.
Liepāja tagad pilnībā atguvusies no šoka, kādu pirms nepilniem desmit gadiem izraisīja “Liepājas metalurga” izputēšana. Tai bija ietekme arī uz ostas darbības rādītājiem, jo uzņēmumam ostā bija sava piestātne metāllūžņu izkraušanai un pārkausētā metāla iekaušanai kuģos. Kad šis bizness izjuka, Liepājas ostu apsaimniekojošā Liepās Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde pārorientējās uz mazāku, bet toties daudzu uzņēmumu piesaistīšanu. Šiem uzņēmumiem gan materiālu pievešanai, gan produkcijas aizvešanai ļoti noder prāmju līnija uz Trāvemindi (Vāciju), kurai līdzās pagājušā gada vasarā atklāta līnija uz Gdaņsku (Poliju). “Ro-Ro” kravu segments Liepājā izceļas ar pieaugumu par 67,1% kas sasniegti pret reālu, nevis nullei tuvu bāzi. Liepājas-Gdaņskas līnijas atvēršana ļāvusi uzsākt vietējo kravu konteinerizāciju Liepājas ostā un nodrošinājusi +124,8% ar konteineriem pārvadāto kravu grupā. Iebraukušo un izbraukušo pasažieru kopskaits gada laikā audzis par 40% un sasniedzis 44 576 cilvēkus.
Liepājas osta atgriezusies pie savām saknēm kā graudu osta, kas 19. gadsimtā izplauka ar to brīdi, kad līdz Liepājai tika aizvilkta dzelzceļa līnija no labības audzēšanas apvidiem Iekškrievijā. Tagad lauksaimniecības produkcija ar vairāk kā 30 dažādiem šīs produkcijas veidiem (rudzi, kvieši, mieži utt. līdz saulespuķu čaumalu raušiem) 2,8 miljonu tonnu kopsvarā veidojusi lielāko daļu no beramkravām.
Visu pieaugumu summā Liepāja kaut nedaudz pārvilkusi kravu daudzumu pāri 7 miljonu tonnu robežlīnijai (=7,06 miljoni).
Liepājas SEZ attaisno savu nosaukumu ar ražošanas, nevis tikai ar ostas uzņēmumu attīstības veicināšanu. Pagājušajā gadā Liepājas SEZ darbību sākuši četri jauni uzņēmumi - mēbeļu ražotājs “Kvist Industries” ar kapitālu no Dānijas, zivju pārstrādes uzņēmums “Syfud” no Lietuvas un metāla konstrukciju ražotājs “Premekon” no Somijas. Ar norvēģu “Norplast Piemare” ražotajiem liemēra kompozītmateriālu izstrādājumiem jāsaprot sprosti lašu audzētavām. Piecas jaunas ražošanas ēkas pērn nodotas ekspluatācijā, trīs atradās būvniecības stadijā.
