Trešdaļa Saeimas deputātu pieprasījuši jaunā Ostu likuma apturēšanu, un Valsts prezidents uz diviem mēnešiem atlicis tā spēkā stāšanos, lai noskaidrotu, vai turpinājumā tiks ierosināta tautas nobalsošana. Likums ir slikts. Tas paredz nacionalizēt Rīgas un Ventspils pašvaldību pārvaldītās ostas, kas nākotnē var aizvest līdz to privatizācijai.
Iekļaujot brīvostas teritoriju valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā, faktiski puse Ventspils valstspilsētas - ar dzīvojamajām mājām, bērnudārziem, ražotnēm - kļūst par vienas kapitālsabiedrības īpašumu. Arī Rīgai nāktos atdot nozīmīgus pilsētai piederošus īpašumus nezināmu mērķu īstenošanai. Tas nav ne saimnieciski, ne taisnīgi.
Trauksmi par tobrīd vēl tikai topošās valdības koalīcijas nodomiem attiecībā uz Latvijas lielajām ostām “Neatkarīgā” cēla jau 2019. gada janvārī, publikācijā “Valdības plāni ostu privatizācijā”. Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 82. punktā ierakstīts:
“Lielo ostu darbībā piemērosim OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināsim valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināsim efektīvāku resursu izmantošanu. Izvērtēsim un reformēsim lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.” Taču patiesībā runa nav ne par kādu efektivitāti vai labāku pārvaldību, bet gan konkrēta politiskā grupējuma nospraustu mērķi piekļūt pašvaldību un to iedzīvotāju rīcībā esošiem labumiem:
“Iztulkojot no politikāņu valodas vienkāršo cilvēku valodā, topošā valdība ir iecerējusi atbīdīt no lēmumu pieņemšanas lielo ostu jautājumos pašvaldības, lai dažu gadu laikā sagatavotu lielās ostas privatizācijai.”
Līdz ar trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījumu prezidentam apturēt likuma publicēšanu plāns ir iestrēdzis pusceļā.
Latvijā ir trīs lielās ostas - Rīga, Ventspils un Liepāja. Taču likums skar tikai divas no tām - Rīgu un Ventspili. Tas, ka Liepāja padarīta par izņēmumu, līdzīgi kā tas vairākkārt notika administratīvi teritoriālās reformas gaitā, ir tikai apliecinājums faktam, ka ostu “sakārtošana” ir politisks biznesa projekts. Jāsaprot, ka runa nav tikai par ostām. Ventspils brīvosta nav tikai piestātnes, celtņi un termināļi. Tā ir ievērojama pilsētas daļa ar visiem cilvēkiem, darbavietām, mājām, uzņēmumiem, attīstības iecerēm. Tā ir dzīva pilsēta, kuras pārvaldīšanu ar šo likumu grasās uzticēt vienam iesākumā valstij, bet vēlāk - dievs vien zina kam piederošam uzņēmumam.
Tas arī akcentēts Valsts prezidentam nosūtītajā vēstulē:
“Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par ostām” 42,37% no visas Ventspils valstspilsētas administratīvās teritorijas (tajā skaitā pašvaldības īpašums vairāk nekā 150 miljonu eiro vērtībā) bez jebkāda ekonomiska un tiesiska pamatojuma tiek nodots valsts kapitālsabiedrības beztermiņa un bezatlīdzības lietošanā. Tas liegs pašvaldībai jebkādā veidā rīkoties ar savu īpašumu, kas atrodas šajā teritorijā, tostarp jaunveidojamās Ventspils ostas kapitālsabiedrības valdījumā nonāks divas pirmsskolas izglītības iestādes un vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas ir juridiski un faktiski absurda situācija.”
Pirms likumprojekta skatīšanas trešajā lasījumā ar lūgumu nepieņemt likumu pie Saeimas vērsās Ventspils pašvaldības dome, norādot uz virkni likumā iestrādāto trūkumu. Pašvaldības īpašums tiek nodots piespiedu valdījumā un bezatlīdzības lietošanā valsts kapitālsabiedrībai, tādējādi pārkāpjot pašvaldības teritoriālo un finansiālo autonomiju. No pašvaldības īpašuma izmantošanas iegūtos ienākumus kapitālsabiedrība drīkstēs brīvi izmantoti arī ārpus Ventspils teritorijas, kas ir pretrunā vietējās kopienas tiesībām un interesēm. Turklāt izvērtējums par iecerēto kapitālsabiedrības darbību vispār nav veikts. Uzņēmumam tiktu iedotas milzīgas vērtības, bet plāna to apsaimniekošanai nav! Pašvaldība aicināja nodot ostu likumprojektu atpakaļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai visu identificēto trūkumu novēršanai. Taču Saeima likumu pieņēma. Acīmredzot daļa deputātu atbalsta ostu nacionalizācijas/privatizācijas plānu, daļa tobrīd nebija iedziļinājusies lietas būtībā. Likumprojektam nonākot pie pēdējās barjeras, Ventspils mērs Jānis Vītoliņš nosūtīja prezidentam Egilam Levitam aicinājumu atdot likumu par ostām Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Šādu iespēju noteic Satversmes 71. pants:
“Desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.”
Vienlaikus Saeimā Ventspils sabiedrotie - Zaļo un zemnieku savienība - pagājušajā nedēļā sāka vākt parakstus, lai apturētu Saeimā pieņemto grozījumu likumā “Par ostām” publicēšanu uz diviem mēnešiem. Triecientempā izdevies savākt 36 parakstus, tādējādi iedarbinot jau pavisam citu likumdošanas mehānismu, kas likuma virzību automātiski aptur. To nosaka Satversmes 72. pants:
“Valsts Prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.”
Tātad šobrīd likuma izsludināšana tiek apturēta neatkarīgi no tā, kurā pusē personīgi nostājas Valsts prezidents - ostu privatizētāju vai pašvaldību un to iedzīvotāju pusē. Tas uzsvērts arī Valsts prezidenta kancelejas izplatītajā paziņojumā: “Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības.” Pilns paziņojuma teksts lasāms ŠEIT.
Protams, pastāv liela iespējamība, ka tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamo desmito daļu vēlētāju balsu, kas pašlaik būtu ap 155 000, savākt neizdosies. Varbūt izdosies. Taču jebkurā gadījumā būs iegūts laiks un arī vairāk sabiedroto šīs stratēģiskās kļūdas labošanai. Un, galu galā, ja likums tomēr stātos spēkā, vēl iespējama vēršanās Satversmes tiesā. 36 Saeimas deputātu pieprasījumā Valsts prezidentam norādīts, ka “Saeima atbalstīja Ostu likumu tādā redakcijā, kas rada nepieņemamu precedentu un turpmāk apdraud faktiski jebkuras pašvaldības teritoriālo un finansiālo autonomiju Latvijas Republikā, īstenojot neizdiskutētas, nepamatotas un pēc būtības nevajadzīgas valsts pārvaldes reformas”. Un tas nekādi nevar būt Satversmes garā.
Gadu desmitiem tieši pašvaldības ir veicinājušas ostu attīstību, piesaistījušas Eiropas Savienības finansējumu, attīstījušas uzņēmējdarbību, pārvaldījušas kā gādīgam saimniekam pieklājas. Nebūtu pareizi tagad šo sakārtoto saimniecību atdot tādās rokās, kas ne vilcienus māk nopirkt, ne arī nacionālo koncertzāli uzcelt.
Kā norāda Saeimas deputāts Uldis Augulis, viens no vēstules parakstītājiem:
„Aktīvi, ar ko strādās jaunās kapitālsabiedrības, būs pusmiljarda eiro vērtībā, tajā pašā laikā nav veikts izvērtējums, kas pamatoti argumentētu sasteigto un neizdiskutēto ostu pārvaldības maiņu. Nekvalitatīvi sagatavotais likums rada bažas, ka tiek veidoti priekšnoteikumi, lai ostas nevis attīstītos, bet stagnētu, turklāt tas ir mēģinājums virzīties uz ostu privatizāciju, kas ir pilnībā nepieļaujams un sabiedrības un valsts interesēm neatbilstoši.
Valsts prezidentam ir jāizmanto Satversmē piešķirtās tiesības un jānodod šie likuma grozījumi tautas nobalsošanai.”
Prezidents to arī izdarījis!
