Latvijas ostās šogad pirmajos divos mēnešos pārkrauts par 6,6% vairāk kravu

Latvijas ostās šogad pirmajos divos mēnešos pārkrāva 7,511 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,6% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 4,17 miljoni tonnu, kas ir par 32,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 987 800 tonnu apmērā, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 417 700 tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 3,2%, ķīmiskās beramkravas - 335 500 tonnu apmērā, kas ir par 10,3% vairāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 1,38 miljoni tonnu, kamēr 2021.gada pirmajos divos mēnešos tika pārkrautas vien 70 tonnu ogļu.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad pirmajos divos mēnešos pārkrautas 2,017 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,9% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 694 000 tonnu apmērā, kas ir par 2,1% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 671 000 tonnu apmērā, kas ir par 0,6% mazāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 575 000 tonnu apmērā, kas ir par 14,3% vairāk.

Savukārt lejamkravas Latvijas ostās šogad pirmajos divos mēnešos pārkrautas 1,325 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 33,6% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti - 1,166 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 38,2% salīdzinājumā ar 2021.gada pirmajiem diviem mēnešiem.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā šogad pirmajos divos mēnešos joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 3,512 miljonus tonnu, kas ir par 2,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.

Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums pirmajos divos mēnešos veidoja 2,344 miljonus tonnu, kas ir par 4,1% vairāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 1,283 tonnām, kas ir par 28,1% vairāk nekā 2021.gada pirmajos divos mēnešos.

No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums šogad pirmajos divos mēnešos bija Skultes ostā - 194 300 tonnu, kas ir par 7,5% vairāk nekā gadu iepriekš, seko Mērsraga osta ar 74 500 tonnu, kas ir par 16,7% mazāk, un Salacgrīvas osta ar 80 200 tonnu, kas ir par 5,5% mazāk.

Kopumā mazajās Latvijas ostās gada pirmajos divos mēnešos pārkrāva 372 100 tonnu kravu, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauda, ka kravu apgrozījumu ostās pagaidām nav ietekmējis Krievijas sāktais karš Ukrainā un tā rezultātā pret Krieviju noteiktās starptautiskās sankcijas, taču sagaidāms, ka turpmāk šis faktors atstās būtisku iespaidu uz ostu darbu.

"Transporta un loģistikas nozari ģeopolitiskā situācija ietekmē vairākos veidos - sākot no Eiropas Savienības un citu valstu noteiktajām sankcijām, lielo starptautisko uzņēmumu lēmumiem slēgt darbu Krievijā, visbeidzot arī preču gala saņēmēji bieži vien atsakās no kravām, kas tādā vai citādā veidā saistītas ar Krieviju," pauda ministrs.

2021.gadā Latvijas ostās pārkrāva 41,731 miljonu tonnu kravu, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2020.gadā.