Okupācija

Ādolfam Rubiķim šogad aprit 75 gadi. Pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem, 25. martā, viņš kopā ar visu ģimeni tika izsūtīts uz Omskas apgabala Taras rajonu.

Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas dibināšanas sēde beigusies ar labiem rezultātiem, uzskata komisijas līdzpriekšsēdētājs Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis.

Maskavā šodien notiek pirmā Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas sēde. «Pašreiz viss ir labākajā kārtībā, plānots, ka sēdē piedalīsies arī Latvijas vēstnieks Krievijā,» pirms došanās uz Krieviju Neatkarīgajai sacīja komisijas līdzpriekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis.

Rīgas domes priekšsēdētāja p.i. Andris Ameriks uzskata, ka Komunistiskā terora upuru memoriāla Torņakalnā otrās kārtas būvniecības organizēšana un memoriāla apsaimniekošana jāuztic Rīgas pašvaldības aģentūrai „Rīgas pieminekļu aģentūra”.

ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere Saskaņas centram (SC) esot centusies palīdzēt atvērt durvis uz iekļūšanu valdībā, novērojis raidījums "Nekā personīga".

91 gada vecumā mūžībā aizgājis sarkano partizānu komandieris, Padomju Savienības varonis, padomju vēsturnieks un bijušais LPSR izglītības ministrs Vilis Samsons (1920–2011), ziņo portāls Ir.lv

Aktīvists Uldis Freimanis 13.oktobrī rīkos gājienu, atzīmējot Rīgas okupācijas 67.gadadienu.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrība pārmet Kultūras ministrijai (KM) PSRS okupācijas un tās radīto seku trivializāciju Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnēs.

Drošības policija (DP) jau pusotru gadu izmeklē kriminālprocesu par "Latvijai nelojālo auto īpašnieku" saraksta publiskošanu, tomēr likumsargi pagaidām neatklāj, vai ir aizdomās turētie.

"Jā, karš, okupācija, slepkavības, jā tas bija. Ko tālāk? Ko darīt? Vai pie tā tikai krievi vainīgi?" retoriski vaicā komponists Raimonds Pauls.

Latvijas Okupācijas muzejs aicina uz svētbrīdi trešdien, 6. jūlijā pulksten 17 Rīgas 1. Meža kapu „Balto krustu” kapulaukā, lai pieminētu Baigajā gadā un Gulaga nometnēs nobendētos Latvijas iedzīvotājus. Svētbrīdi vadīs Rīgas evaņģēliski luteriskās Augšāmcelšanās draudzes mācītājs Guntis Kalme.

Padomju okupācijas nodarīto zaudējumu apmērs ir jāaprēķina, par to ir jārunā un darbs jāturpina. Šādus secinājumus starptautiskās konferences Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā laikā aizvadītās nedēļas nogalē izteica Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

Eiropas Parlamentā Briselē vakar, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, tika atklāta ļoti emocionāla izstāde, kas vēsta par 1941. gada 14. jūnijā izsūtīto latviešu gaitām Sibīrijā. Šis notikums tapis, pateicoties Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes (Vienotība, Eiropas Tautas partijas grupa) sadarbībai ar Tukuma muzeju.

1941. gada 14. jūnija deportāciju dēļ cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji – latvieši, ebreji, krievi, poļi, tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem.

"Gan jau jūsu vietā atradīsies citi latvieši, kas būs gatavi mums stāstīt par jauniešu noskaņojumiem," čaukstēja uz redakciju atnākušais pusmūža čekistēns, ar rādītājpirkstu dusmīgi un bezpalīdzīgi bungodams pa rakstāmgaldu, jo saprata, ka šīs avīzes redakcijā, šķiet, nekāda aršana nebūs: viņš neatrada dzirdīgas ausis un saprotošu pretimnākšanu.

Kādas var būt vispārīgas iebildes PSRS nodarītā kaitējuma aprēķināšanai nodibinātās oficiālās komisijas veikumam? Komisija darījusi savu darbu noteiktā uzdevuma ietvaros.

Trīspadsmitajā decembrī Neatkarīgās redakcijā notika saruna ar vēsturnieku, Latvijas Universitātes profesoru Aivaru STRANGU. Sarunas centrā bija Valsts prezidenta Maskavas vizītes laikā paredzētā vienošanās par vēsturnieku komisijas izveidi.

Ziņojums par Latvijai padomju režīma nodarītā kaitējuma pārrēķināšanu naudā, visticamākais, paliks neafišēts politisks instruments līdz brīdim, kad Latvijai vai tās sabiedrotajiem kļūs izdevīgi saspīlēt attiecības ar Krieviju.

"Kārlis Ulmanis bija visīstākais kolaborants. Tikai tagad viņš uztaisīts par varoni," teic viens no Saskaņas centra (SC) līderiem Sergejs Dolgopolovs, kad runājam par SC kategorisko nevēlēšanos atzīt Latvijas okupācijas sākumu 1940. gada 17. jūnijā. Atzīšanas gadījumā nāktos teju pusi no Latvijas iedzīvotājiem vainot kolaborācijā, proti, sadarbībā ar okupācijas, respektīvi, padomju, varu – tā domā Dolgopolova kungs. Lai no tā izvairītos, viņaprāt, jāatsakās no jēdziena "okupācija", tā vietā izmantojot aneksiju vai inkorporāciju, jo "šī situācija nav acīm redzama un līdz galam noskaidrota".

Okupācijas muzeja biedrība (OMB) savā kārtējā sapulcē 17.jūlijā sakarā ar sarežģītiem ekonomiskiem apstākļiem un neskaidrību par iespējām pēc iecerētā grafika attīstīt jauno muzeja piebūvi jeb tā saukto ''Nākotnes namu" nolēma šī gada otrajā pusgadā samazināt muzeja izdevumus par 20,8 %.