Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas dibināšanas sēde beigusies ar labiem rezultātiem, uzskata komisijas līdzpriekšsēdētājs Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis.
Viņš uzsver, ka Latvijas vēsturnieki negrasās atkāpties no savām pamatnostādnēm, runājot par valsts okupāciju. Krievijas arhīvos mūsu valsts iedzīvotāju deportācijas 1941. un 1949. gadā plānots sākt pētīt 2013. gadā. Pirms došanās uz Maskavu viņš pieļāva, ka varētu izvērsties asas diskusijas par Latvijas okupācijas jautājumu. Diskusijas bijušas gan, bet par citu Latvijas vēsturnieku izvirzīto nosacījumu.
«Komisijas dibināšanas sēde noritēja bez aizķeršanās un bez īpašām diskusijām. Esam oficiāli nodibināti, pieņēmuši statūtus un zinām, ko tuvākajos divos gados darīsim,» Neatkarīgajai sacīja I. Feldmanis. Viņš uzskata, ka Latvijas puse ir labi aizstāvējusi savu pozīciju pētīt 20. gadsimta notikumus, jo Krievija vēlējusies pievērsties krietni vien senākiem gadsimtiem. I. Feldmanis uzskata, ka abu valstu vēsturnieki panākuši kompromisa vienošanos, jo statūtos ierakstījuši nosacījumu, ka tiks pētīta 20. gadsimta vēsture, tomēr, ja būs nepieciešams, komisija varēs pievērsties arī notikumiem, kas norisinājušies agrāk. Jau nākamajā gadā komisijas dalībnieki uzsāks darbu pie Latvijas un bijušās Padomju Savienības attiecībām starpkaru periodā. Pēc tam tiks veidots kopējs dokumentu krājums.
Nākamā abu valstu vēsturnieku komisijas sēde paredzēta Rīgā 2012. gada nogalē, novembrī vai decembrī. Tiekoties Rīgā, komisija izvērtēs, kas izdarīts un kas jauns arhīvu materiālos uziets.
«Pusotru stundu diskutējām par piekļuvi Krievijas arhīvu materiāliem,» atzina I. Feldmanis. Viņš ir apmierināts, ka dalībnieki vienojušies – šī komisija būs institūcija, kas nodrošinās brīvāku piekļuvi arhīviem, ko mūsu vēsturnieki uzskata par svarīgu nosacījumu. «Komisijas nolikumā ierakstīts, ka vēsturniekiem ir vajadzīgs pilna apjoma zinātniski pētnieciskais darbs un nav nozīmes tam, vai dokumenti ir slepeni vai nav,» uzsvēra profesors. Viņš arī apliecināja, ka «netaisāmies atkāpties no savām pamatnostādnēm ne par centimetru, runājot par okupāciju».