Maskavā šodien notiek pirmā Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas sēde. «Pašreiz viss ir labākajā kārtībā, plānots, ka sēdē piedalīsies arī Latvijas vēstnieks Krievijā,» pirms došanās uz Krieviju Neatkarīgajai sacīja komisijas līdzpriekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis.
Viņš gan neslēpa, ka abu valstu vēsturnieki nav vienisprātis tikai vienā jautājumā, proti, Krievijas puse vēlas vēstures pētījumus attiecināt arī uz citiem gadsimtiem, bet «mums ir mandāts tikai uz 20. gadsimtu».
«19. gadsimtā Latvijas valsts vēl nebija,» atgādināja vēsturnieks. Kaut arī I. Feldmanis aizvadītajā nedēļā šķita krietni optimistiskāks nekā iepriekš, runājot par šīs komisijas perspektīvām, viņš norādīja, ka pirmajā Latvijas un Krievijas vēsturnieku kopējā sēdē galvenais uzdevums ir nodibināt komisiju, pieņemt statūtus un vienoties par turpmāko darbību. «Statūti izstrādāti jau sen, un Krievijas puse ar tiem iepazīstināta,» piebilda I. Feldmanis. Saskaņā ar darba plānu paredzēts, ka darba grupa vispirms izskatīs Latvijas un PSRS ekonomiskās, politiskās un kultūras attiecības starpkaru periodā, bet tas nenotiks šodien. Varētu teikt, ka šis ir viens no vieglākajiem jautājumiem, tāpēc par tā pētniecības iespējām nevajadzētu rasties iebildēm. Ja tiks panākta vienošanās arī par citu tēmu izpēti, tad katrai no tām vajadzēs veidot savu darba grupu. Latvijas vēsturnieki negrasās ignorēt arī Latvijas neatkarības zaudēšanu 1940. gadā, tāpēc pētāmo jautājumu sarakstā ir arī šie jautājumi.
Vēsturnieks uzsvēra, ka Latvijas vēsturniekiem ir svarīgi panākt iespēju piekļūt Krievijas arhīviem, nevis izmantot tikai Krievijas puses atlasītus dokumentus. Viņš jau iepriekš norādīja, ka vēsturnieka darbs prasa pašam atrast un izvērtēt arhīvu materiālus un Latvijas puse no šīs prasības negrasās atkāpties.
Abu valstu abu komisijas dalībnieku skaits un sastāvs nav negaidīti mainīts, apliecināja I. Feldmanis. Vienīgā korekcija – Krievijas Federācijas arhīvu aģentūras priekšnieka vietā strādās viņa vietnieks.
I. Feldmanis sacīja, ka vēsturnieku komisijas darbošanās ir abu valstu attiecību spogulis. Līdzko tur iestājas saspringums, arī komisijas darbs tiek bremzēts. «Taču mums galvenais ir – kāpēc nesadarboties, ja var sadarboties,» noteica vēsturnieku komisijas līdzpriekšsēdētājs. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs intervijās jau ir uzsvēris, ka pozitīvas attiecības ar Krieviju mūsu valstij ir svarīgas.