Eiropas Parlamentā Briselē vakar, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, tika atklāta ļoti emocionāla izstāde, kas vēsta par 1941. gada 14. jūnijā izsūtīto latviešu gaitām Sibīrijā. Šis notikums tapis, pateicoties Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes (Vienotība, Eiropas Tautas partijas grupa) sadarbībai ar Tukuma muzeju.
Izstādes centrā – Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss, kuras izsūtījumā cilvēki sūtīja Latvijā palikušajiem tuviniekiem. Mūsdienās no vairākiem tūkstošiem ir saglabājušās tikai 19 šādas vēsturiskās liecības. Vēstules rakstītas Sibīrijā laikā no 1941. līdz 1956. gadam uz bērza tāss, kas bieži vien bija vienīgais pieejamais materiāls apcietinājuma un izsūtījuma vietās, īpaši Otrā pasaules kara gados. Tās bija vienīgais veids, kā uzturēt saikni ar tuviniekiem dzimtenē un izsūtījuma vietās Krievijā. Vēstules no labošanas darba nometnēm rakstītas krievu valodā, lai kara cenzūra tās varētu kontrolēt, nometinājuma vietās rakstītās vēstules tapušas latviešu valodā. Vēstules iepazīstina gan ar atsevišķu cilvēku un dzimtu likteņiem, gan arī palīdz labāk izprast Latvijas un bijušās Padomju Savienības vēstures traģiskās lappuses tā sauktā Staļina kulta periodā.
Advokāts Kārlis Roberts Kalevics, izsūtītās 17 gadus vecās meitenes Rasma Kraukle un Ilga Silgaile, miesnieks Ernests Ķirķis, Latvijas Centrālās padomes aktīvists Voldemārs Mežaks, dzejnieks Aleksandrs Pelē
cis – tie ir daži no likteņiem un izmisīgajām ilgām pēc dzimtenes, kuru vēstules, fotogrāfijas un likteņi ir atspoguļoti izstādē. «Šīs vēstules vēsta par briesmīgo traģēdiju, ko piedzīvoja Latvijas tauta. Tās ir ļoti lielas skumjas, kas reizēm arī simbolizē cilvēku ticību labajam un cerības atgriezties mājās. Esmu pārliecināta, ka izstāde uzrunās starptautisko sabiedrību un ļaus labāk izprast Latvijas traģisko pagātni,» uzskata Sandra Kalniete, kura ir arī vairākās pasaules valodās tulkotās grāmatas Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos autore. Izstādes atklāšanā piedalījās ne tikai EP deputāti, bet arī diplomātiskā korpusa pārstāvji un Briseles latvieši. Izstādes atklāšanā piedalījās arī Madonas Politiski represēto biedrības nodaļas vadītāja Elza Serdāne, kura ir rakstījusi vienu no vēstulēm, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām. Izstāde iekļauta UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālajā reģistrā. 1941. gada 14. jūnija deportācijās cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem.