Latvijas Okupācijas muzejs aicina uz svētbrīdi trešdien, 6. jūlijā pulksten 17 Rīgas 1. Meža kapu „Balto krustu” kapulaukā, lai pieminētu Baigajā gadā un Gulaga nometnēs nobendētos Latvijas iedzīvotājus. Svētbrīdi vadīs Rīgas evaņģēliski luteriskās Augšāmcelšanās draudzes mācītājs Guntis Kalme.
Pirmajā padomju varas okupācijas gadā (1940-1941) Latvijas iedzīvotāji bija baiļu pārņemti. Viena no labi zināmām komunistiskā terora epizodēm, līdzās 14. jūnija deportācijai ir Valsts drošības tautas komisāra Semjona Šustina parakstītā rezolūcija uz 78 apcietināto saraksta: „Sociālās bīstamības dēļ – visus nošaut”. Nevainīgo cilvēku mirstīgās atliekas atrada pēc vācu okupācijas varas ienākšanas, apraktus Centrālcietuma pagalmā un pēc ekshumācijas, 6. jūlijā 1941. gadā guldīja Meža kapos, aizsākot „Balto krustu” kapulauka vēsturi. Šogad šim traģiskajam notikuma aprit 70 gadi. „Baltajos krustos” guldīti vēl līdz pat 1944. gadam masu kapos atrastie komunistiskā terora upuri. To skaits pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 120.
Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs: „Tā saucamā „Šustina saraksta" oriģināls glabājas Okupācijas muzeja krājumā. Šo sarakstu atrada Centrālcietumā tūlīt pēc sarkanās armijas padzīšanas. Tas ļauj precizēt ne tikai bojāgājušo personības, bet ir arī spilgta liecība par šiem cilvēkiem izvirzīto apsūdzību absurdumu. Vairākus no viņiem apcietināja 1941. gada 23./24. jūnija naktī – viņu vienīgais "noziegums" bija Līgo svētku svinēšana. Padomju drošības iestādes gan uzskatīja, ka 56 gadus vecais atvaļinātais Latvijas armijas pulkvedis Nikolajs Fogelmanis "savā pagalmā aizkūris ugunskuru, un līdz ar to veicinājis vācu aviācijas bumbu trāpījumus un objektu sagraušanu", bet Viktors Somovičs "uz ielas dziedājis fašistiskas dziesmas un izsmējis padomju iekārtu". Pazīstamais Latvijas skolu departamenta vicedirektors Arnolds Čuibe un viņa dēls arhitekts Arnolds Nikolajs Čuibe "vācu aviācijas uzlidojumu laikā tiem signalizējuši spiegošanas nolūkos", lai gan īstenībā savā aresta dienā 27. jūnijā viņi tikai stāvēja pie atvērta loga un smēķēja.”
2006. gada novembrī „Balto krustu kapulaukā” par Rīgas domes līdzekļiem īstenoja un atklāja memoriālu „Ēna”, ko projektēja arhitekte Marta Daugaviete un Somijas granītā pārvērta tēlnieks Jānis Karlovs. Kapulaukā pie lielā krusta pamatnes ir ierakta urna ar Gulaga nometņu vietās paņemto zemi. 1990. gadu vidū zemi savāca un atveda uz Latviju represētais Ilmārs Knaģis un viņa domubiedri. Daudzi tūkstoši deportēto un politiski vajāto tika ieslodzīti un nobendēti šajās nometnēs, bet to mirstīgās atliekas turpina gulēt neatpazītos kapulaukos svešumā. Arī šo ļaužu piemiņu tagad nes „Balto krustu” kapulauks.
Latvijas Okupācijas muzejs ik gadu 6. jūlijā „Balto krustu” kapulaukā organizē piemiņas brīdi. Aicinām plašsaziņas līdzekļus atspoguļot Baigā gada terora upuru piemiņu gan tālajā vēstures nogrieznī, gan arī šodienas skatījumā!