KM pārmet okupācijas trivializāciju sabiedrības integrācijas pamatnostādnēs

Latvijas Okupācijas muzeja biedrība pārmet Kultūras ministrijai (KM) PSRS okupācijas un tās radīto seku trivializāciju Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnēs.

Par Okupācijas muzeja biedrības Vēstures un Zinātnes komisijas vienbalsīgi pieņemto atklāto vēstuli kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei ("Vienotība") aģentūru BNS informēja komisijas loceklis un filmas "Padomju stāsts" režisors Edvīns Šnore.

Biedrība norādījusi, ka augustā sabiedriskajai apspriešanai nodotajā pamatnostādņu projektā cita starpā skaidrotas PSRS okupācijas sekas un piedāvāta okupācijas laikā Latvijas ieceļojošo PSRS pilsoņu statusa definīcija – "ilglaicīgie imigranti – bijušās PSRS pilsoņi, kas nonāca Latvijā okupācijas laikā, ilgstoši dzīvo valstī un nav ieguvuši Latvijas pilsonību – Lisabonas līguma kontekstā ir imigranti".

Pamatnostādnēs arī teikts, ka "Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ir imigranti, par kuru iekļaušanos Latvijas sabiedrībā rūpēties ir valsts pienākums. Ja līdz šim tika pieņemts, ka "imigrantu identitātes" saglabāšanās ir īslaicīgs fenomens, tad arvien vairāk Eiropas valstīm jāapzinās, ka segregētas grupas var dzīvot savā "paralēlā pasaulē" vairāku paaudžu garumā. Latvija šai ziņā nav unikāla. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, vairums imigrantu šeit ieradās 20.gadsimta 50.–80.gados".

Biedrība uzskata, ka mēģinājums pielīdzināt okupācijas režīma noziedzīgo kolonizācijas politiku Rietumeiropas imigrācijas politikai 50.–80.gados ir klaja PSRS okupācijas un tās radīto seku trivializācija. Biedrība aicina PSRS ieceļotāju statusu Latvijā definēt vispirms 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvencijas kontekstā.

"Aicinām arī balstīties uz Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 1983. un 1987.gada lēmumiem, kuros aplūkota PSRS piespiedu migrācija Baltijas valstīs un aicināts izskatīt šo jautājumu ANO Speciālajā dekolonizācijas apakškomisijā," aicina biedrība.

Biedrība nepiekrīt KM tēzei, ka Latvijas situācija nav unikāla, jo etnisko proporciju izmaiņas Latvijā un Igaunijā pēckara Eiropas kontekstā ir unikālas divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tādēļ, ka tās tika realizētas militāras okupācijas apstākļos, pārkāpjot starptautisko tiesību aktus un neprasot okupēto tautu piekrišanu. Okupētājvalsts kolonistu ieceļošana Latvijā sākotnēji norisinājās pat vienlaicīgi ar vietējo iedzīvotāju deportāciju. Līdzīgi etniskās izmaiņas okupētajās teritorijās veica arī nacistiskā Vācija. Biedrība uzsver, ka arī nacistiskās Vācijas uzvaras gadījumā Latviju bija plānots kolonizēt.

Otrkārt, Latvijas kolonizācijas gadījums Eiropas kontekstā ir unikāls savu apmēru dēļ. Ja pēckara posmā Rietumeiropā imigrantu vidējā proporcija nepārsniedza viencipara skaitli, tad Latvijā šajā laikā iebrauca tāds kolonistu skaits, ka daudzviet to īpatsvars pārsniedza pat pamatnācijas īpatsvaru. Lielākajās Latvijas pilsētās latvieši kļuva par minoritāti. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 1987.gadā saskatīja nopietnus draudus latviešu nacionālās identitātes zaudēšanai. Vēl tagad valsts nācija ir mazākums (40,7%) valsts galvaspilsētā. Tā ir absolūti unikāla situācija ES Lisabonas līgumu parakstījušo valstu vidū, norāda biedrība, uzskatot, ka ir kļūda to ignorēt.

Biedrība aicina neizvairīties pieminēt Latvijas kolonizācijas faktu un izlikties, ka PSRS okupācijas radītās sekas (radikāli izmainīts Latvijas etniskais sastāvs) neko daudz neatšķiras no Rietumeiropas situācijas.

"Mūsuprāt, pastāv nopietns risks, ka problēmas risinājumi, kas tiek piedāvāti, balstoties uz šādas maldīgas tēzes, novedīs turpat, kur līdzšinējā integrācijas politika, kas arī balstījās uz maldīgiem pieņēmumiem un arī ignorēja Latvijas Saeimas 1996.gada "Deklarācijā par Latvijas okupāciju" ieskicētos virzienus PSRS kolonizācijas seku risināšanai," norāda biedrība.

Okupācijas muzejs pievienojas Rīgas Latviešu biedrības nacionālās identitātes komisijas aicinājumam dokumentā patiesi un drosmīgi nosaukt problēmas, nebaidoties nepatikt ļaudīm, kas nevēl labu Latvijai. "Puspatiesība ir ļaunāka par meliem, jo tai nevar ar visu sirdi piekrist un tāpat arī nevar noliegt," nobeigumā uzsver biedrība.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais