Saskaņā ar Saeimas 10. janvāra sēdes lēmumu par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu no šī gada 31. marta, Ekonomikas ministrija nekavējoties ir uzsākusi darbu pie rīcības plāna, lai sadarbībā ar Tieslietu un Finanšu ministrijām steidzamības kārtībā izstrādātu nepieciešamo tiesību aktu grozījumus, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Saeima ceturtdien pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinājuma pieņēma aicinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) izstrādāt tiesību aktus elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai no šī gada 31. marta, lai gan EM līdzšinējā ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā piedāvāja to atcelt no 2022. gada.
Gala lēmums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu no 2022.gada būs jāpieņem nākamajai valdībai, pirmdien apliecināja līdzšinējās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).
Ekonomikas ministrija iesniegusi valdībā ziņojumu par risinājumiem attiecībā uz turpmāku elektroenerģijas ražotāju atbalstu. Ministrija piedāvā īstenot vairākus pasākumus, lai trīs gadu laikā (ar 2022. gada 1. janvāri) atceltu esošo elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmu.
Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) vidējā vērtība šogad tiks saglabāta līdzšinējā līmenī - 22,68 eiro par megavatstundu (MWh), kas nozīmē, ka būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nav sagaidāmas, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Atjaunojamie resursi, zaļā enerģija un obligātā iepirkuma komponente šogad kļuva par izplatītākajiem lamuvārdiem Latvijas sabiedrības leksikā. Politiķu dotais solījums atbrīvot to no zaļā jūga izrādījies neizpildāms.
Priekšvēlēšanu aģitācijas un propagandas laikā visas valdības partijas solīja izbeigt OK mafijas orģijas. Elektrības rēķini tiks attīrīti no atskaitījumiem parazītiem, kuri, piesegdamies ar atjaunojamajiem energoresursiem, iztukšo Latvijas iedzīvotāju naudas makus un atņem ienākumus Latvijas uzņēmējiem!
Vēlēšanas ir pagājušas, un visa pret OIK mafiju vērstā retorika ir izplēnējusi. Tagad Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunu dāvanu OIK saņēmējiem.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome apstiprinājusi AS „Enerģijas publiskais tirgotājs” (Publiskais tirgotājs) iesniegtās aprēķinātās elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK), kas stāsies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. OIK vidējā vērtība 2019. gadā tiek saglabāta līdzšinējā līmenī – 22,68 EUR/MWh jeb 0,02268 EUR/kWh.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai Pieprasījumu komisijā šajā sasaukumā pirmo iesniegto pieprasījumu saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes sistēmu, kas adresēts ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (JV).
Gatavojot elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformu, tiek izvērtēti arī jaunievēlēto politisko spēku priekšlikumi, šodien intervijā LTV "Rīta panorāmai" apgalvoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Lēmumu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformu varētu pieņemt vēl esošā valdība, pirmdien intervijā Latvijas Radio pieļāva ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Patlaban tiek gatavots kvalitatīvs obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformas piedāvājums, kas atvieglos nākamās valdības darbu, atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas priekšlikumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai, kas guvuši atbalstu Saeimas komisijā, ir atbalstāmi, bet tie risinās tikai daļu no problēmas, norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.
Koalīcijas partijas plāno atbalstīt priekšlikumus par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ierobežošanu, ko izskatīšanai parlamentā iecerējusi virzīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien konceptuāli atbalstīja priekšlikumus par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ierobežošanu.
Par valsts dotācijām elektrības ražotājiem, par ko ik mēnesi maksā Latvijas patērētāji, atbildīgas ir sešas valdības un astoņi ekonomikas ministri. Taču lauvas tiesa - 80% - no visām subsīdijām piešķirtas Valda Dombrovska trīs valdību laikā, aprēķinājis LTV raidījums "de facto".