No Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātā obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma reformu plāna tiks izņemts priekšlikums par "zaļajiem" sertifikātiem, pirmdien pēc valdības komitejas sēdes žurnālistiem sacīja ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu pēc Saeimas deputāta Ivara Zariņa (S) un vēl 19 partijas "Saskaņa" deputātu prasības saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) "pretlikumīgo regulējumu", informēja Satversmes tiesā.
Izsniegtās atļaujas desmit vēja elektrostacijām jaunu jaudu ieviešanai obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas ietvaros bija likumīgas, uzsvēra Ekonomikas ministrijā (EM).
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vērsīsies prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt viņa sagatavoto ziņojumu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ieviešanas hronoloģiju no 2007.gada līdz 2018.gadam, tajā skaitā ziņojumā ietverto informāciju par, iespējams, pretlikumīgi izsniegtām atļaujām desmit vēja elektrostacijām jaunu jaudu atbalstam OIK sistēmas ietvaros, sacīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ir izpildījis Saeimas doto uzdevumu un sagatavojis ziņojumu par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ieviešanas hronoloģiju un atbildīgajām personām.
Ekonomikas ministrijas paspārnē tapušo scenāriju OIK sistēmas atcelšanai valdība nav sagaidījusi atplestām rokām, un ministra Arvila Ašeradena saplānotais cīņas laika grafiks jau pašā sākumā nobrucis. Premjers Māris Kučinskis nolēmis vispirms informatīvo ziņojumu izskatīt Ministru kabineta komitejā. Acīmredzot opozīcijas sētās šaubas pārņēmušas arī koalīcijas partnerus, jo notikšot jaunas konsultācijas ar ekspertiem.
Koalīciju veidojošās partijas neatkāpjas no plāna atteikties no obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma, bet vēl tiks uzklausīti ekspertu ieteikumi, šodien pēc koalīcijas partneru sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Reaģējot uz publiski pausto ekonomikas ministra (EM) Arvila Ašeradena
paziņojumu saistībā ar OIK atcelšanu:“Ja ir kompetents rīcības plāns, kā to
paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jau
nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā, nepieļaušu, ka OIK atcelšana
tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,”kā arī koalīcijas politiķu pausto gatavību pārtraukt OIK afēru pēc iespējas atrāk, Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa) ir gatavs šādu rīcības plānu piedāvāt.
Šonedēļ Ekonomikas ministrijas darba grupa beidzot iepazīstināja sabiedrību ar priekšlikumiem par to, kā izbeigt valsts izputināšanu ar t.s. obligāto iepirkuma komponenti.
Darba grupa OIK sistēmas likvidācijai nākusi klajā ar valdībai piedāvājamo scenāriju. Tā jēga – samazināt atbalstu elektrības ražotājiem. Uz IKP – maksimums 0,3% no IKP, pašreizējā 1% vietā. Jaunais tirgus kropļošanas mehānisms vairs netiks saukts par obligātā iepirkuma komponenti un arī negarantēs ražotājiem kosmisku peļņu par siltuma palaišanu gaisā. Maksāsim mazāk, bet tāpat maksāsim.
Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēma jālikvidē jau šogad un Latvijai nav jāmaksā par to, ka citas Eiropas Savienības (ES) valstis atšķirībā no mums nav spējušas sasniegt ES prasīto līmeni atjaunojamās enerģijas jomā, pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas aizstāšana ar "zaļajiem sertifikātiem" var radīt nekontrolējamu cenu svārstību risku, pauda energokompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) uzskata, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēma būtu jālikvidē ātrāk nekā trīs gados, reizē ir gatava ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V) detalizēti pārrunāt piedāvāto risinājumu, sacīja politiskā spēka priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš.
Vēja enerģijas asociācija (VEA), kas pārstāv Latvijas vēja enerģijas ražotājus, neatbalsta Ekonomikas ministrijas priekšlikumus OIK reformai, jo tie neadekvāti nodrošina valsts uzņemto saistību izpildi un neparedz pārdomātu atjaunojamās enerģijas nozares attīstības scenāriju Latvijā. Savukārt EM ierosinājums OIK atbalsta sistēmu aizstāt ar tā saucamo “zaļo sertifikātu” modeli ir vērtējams kā vienīgi kosmētisks mēģinājums nomainīt nepopulāro OIK nosaukumu ar jaunu.
Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātais modelis, kā tuvāko triju gadu laikā atsacīties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma, nav reāls, sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.
Tuvāko triju gadu laikā Latvijā varētu atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), trešdien žurnālistus informēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
No obligātās iepirkumu komponentes (OIK) sistēmas jeb maksas par zaļo enerģiju pilnībā atteikties nav iespējams, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) darba grupas loceklis, enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
Ekonomikas ministrijas (EM) vadītā darba grupa par obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumu sistēmas atcelšanu savā pēdējā sēdē trešdien, 1.augustā, varētu piedāvāt OIK aizstāt ar "zaļajiem sertifikātiem", taču pārejas periodā atjaunot subsidētās enerģijas nodokli, šovakar ziņoja LTV raidījums "Panorāma".
Jūlijā pieņemtā Lietuvas Nacionālā enerģētiskās neatkarības stratēģija elektrības un siltuma ražošanā paredz pilnīgu pāreju uz atjaunojamajiem un citiem nepiesārņojošiem energoresursiem tuvāko 30 gadu laikā. Lielākais uzsvars tiks likts uz vēja staciju un saules enerģijas izmantošanu. Jau 2030. gadā Lietuva plāno panākt, ka 70 % no visa elektrības pieprasījuma tiktu saražots Lietuvā, bet 2050. gadā jāsasniedz pilnīga enerģētiskā neatkarība elektrības un siltuma ražošanā.