Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma likvidēšanai Ekonomikas ministrija (EM) atkārtoti aicinās Ministru kabinetu atbalstīt tā dēvēto "zaļo" sertifikātu ieviešanu, kas paredz pienākumu elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, galvenokārt elektroenerģijas tirgotājiem, iepirkt noteiktu atjaunojamās elektroenerģijas apjomu no elektroenerģijas, kura pašlaik tiek ražota obligātā iepirkuma ietvaros.
Šāds priekšlikums izriet no EM izstrādātā un saskaņošanai nodotajā konceptuālā ziņojuma projekta "Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai".
Ziņojumā EM piedāvā četrus risinājumus, no kuriem priekšlikums par "zaļo" sertifikātu ieviešanu atzīts kā vienīgais politikas pasākums, ar kuru iespējams atcelt OIK patērētājiem, vienlaikus pēc iespējas ņemot vērā uzņemtās valsts saistības pret ražotājiem.
EM piedāvājums paredz sākot ar 2019.gada 1.janvāri uz diviem gadiem ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN) 15% apmērā, kas paredz atbilstošu OIK samazinājumu elektroenerģijas gala lietotājiem un elektroenerģijas iepirkuma cenas korekciju stacijām, kas vēl nav nodotas ekspluatācijā, kam attiecīgi arī sekotu izmaiņas elektrostaciju kopējo kapitālieguldījumu aprēķina veikšanā un tiktu ieviestas stingrākas prasības biogāzes stacijām attiecībā uz izejvielu izmantošanu.
Kopējie plānotie ienākumi no SEN 2019.gadā ir aptuveni 36,6 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 33,6 miljoni eiro, kuri budžeta plānošanas procesā var tikt novirzīti OIK izmaksu segšanai.
Tāpat papildus paredzēta pašreizējā obligātā iepirkuma mehānisma nomaiņa uz mehānismu, kas balstīts uz elektroenerģijas tirgus principiem, proti, "zaļo" sertifikātu mehānisma ieviešanu.
EM uzsvēra, ka piedāvātais risinājums atbilst deklarācijā par Māra Kučinska (ZZS) vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajam - nepaaugstināt vidējo OIK virs 26,79 eiro par megavatstundu.
EM arī aicinās valdību atbalstīt priekšlikumu, ka AS "Latvenergo" ikgadējās dividendes novirzīs ministrijas valsts budžeta apakšprogrammai "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" nepieciešamajā apjomā 2019.gadā - 30 444 052 eiro, 2020.gadā - 73 845 332 eiro, bet 2021.gadā - 43 745 332 eiro.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets 14.augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.
EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts "zaļajai" enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.
Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS "Augstsprieguma tīkls". Patlaban to administrē "Enerģijas publiskais tirgotājs".
EM rosina arī pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku, atsakoties no līdzšinējās prakses, kad revidents iesniedz savu iekšējās peļņa normas aprēķinu.
OIK sistēmas reformas ietvaros piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem - ieviest "zaļos" sertifikātus vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.
Valdība vienojās, ka EM līdz šā gada septembra sākumam izstrādās grozījumus virknē normatīvu, lai varētu īstenot EM priekšlikumu - pakāpeniski trīs gadu laikā atteikties no OIK maksājuma.
