Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu pēc Saeimas deputāta Ivara Zariņa (S) un vēl 19 partijas "Saskaņa" deputātu prasības saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) "pretlikumīgo regulējumu", informēja Satversmes tiesā.
Apstrīdētās normas attiecas uz elektroenerģijas ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī tiem, kas ražo elektroenerģiju koģenerācijā, un kas saņem valsts atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma veidā. Apstrīdētās normas nosakot netaisnīgu, nesamērīgu un to izdošanas mērķim neatbilstošu pārkompensācijas aprēķinu.
ST ir uzaicinājusi MK līdz 9.oktobrim iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu
Proti, pārkompensācijas aprēķinos neesot ņemts vērā viss komersantam sniegtais valsts atbalsts, kā arī citi komersanta gūtie ienākumi. Savukārt normas, kas regulē pašpatēriņa kontroli, nosakot, ka pašpatēriņa principus var turpināt nepildīt, pie tam atliekot pašpatēriņa kontroles uzsākšanu par vairāk nekā gadu.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 64. pantam. Tās esot izdotas "ultra vires", jo ar tām Ministru kabinets (MK) esot izlēmis Saeimas kompetencē esošus jautājumus. Pirms apstrīdēto normu pieņemšanas neesot notikušas arī pienācīgas diskusijas, ņemot vērā, ka tās radot būtisku slogu visai Latvijas sabiedrībai. Vienlaikus pieteikuma iesniedzējs norāda, ka šīs normas neatbilst pilnvarojošo likumu normu saturam un mērķim, kā arī nenodrošina, ka elektroenerģijas lietotājiem elektroenerģija tiek piegādāta par pamatotām cenām.
ST ir uzaicinājusi MK līdz 9.oktobrim iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2019.gada 9.janvāris.
Ar prasību ST vērsās "Saskaņas" Saeimas frakcijas deputāti. "Saskaņas" pārstāvji skaidro, ka ir iepazinušies ar ST lēmumu noraidīt Ģenerālprokuratūras iesniegumu šajā jautājumā, kā arī ir izpētījuši valdības izveidotās augsta līmeņa "OIK darba grupas" priekšlikumus par iespējām "turpināt OIK afēru un piesegt acīmredzamās nelikumības". Tāpēc politiskais spēks vērsies tiesā, jo "pretēji valdības iecerēm, "Saskaņas" deputātu prasība ir vērsta uz OIK afēras nekavējošu izbeigšanu, likumības un tiesiskuma atjaunošanu".
"Līdz šim esam nodarbojušies ar OIK afēras atmaskošanu, tomēr šīs afēras īstenotāji izmisīgi izvairās īstenot pasākumus, kas šo afēru izbeigtu, to apliecina arī "OIK darba grupas" sagatavotais ziņojums. Tāpēc no OIK afēras atmaskošanas pārejam uz tās terminēšanu - darbībām, lai šī afēra tiktu izbeigta, neatkarīgi no tā, ko cenšas panākt šīs afēras piesedzēji. Esam sagatavojuši pamatotu prasību Satversmes tiesai, konkrēti norādot, kuras no normām ir prettiesiskas un ļauj turpināt iedzīvotāju apzagšanu ar valdības līdz šim piekoptām un nu jau arī ar jaunām "OIK metodēm"," norādīja Zariņš.
Deputāts pauda, ka, izpētot valdības izveidotās "OIK darba grupas" materiālus, ir redzams, ka to pašu obligātā iepirkumu komponenti "paredzēts vienkārši noslēpt jaunos maksājumos, kā arī turpināt pretlikumīgā veidā nodrošināt OIK komersantiem nepamatoti dāsnu atbalstu".
Darba grupa, kas strādāja pie priekšlikumiem OIK jomā, ir tikai "uzlabojusi OIK afēras piesegu", iepriekš pauda Zariņš. Politiķis pauda, ka ar darba grupas izveidi "laiks ir novilkts, sabiedrībai radīta darba ilūzija", bet piedāvātie risinājumi ir kā "slikta restorāna ēdienkarte", jo piedāvā "ēdienu, kuru nevar uztaisīt". Viņš piebilda, ka OIK maksājuma vietā piedāvāts ieviest divus citus.
Zariņš arī apgalvoja, ka trūkst tiesiskā izvērtējuma OIK jautājumam, tāpat nav informācijas par ietekmi uz budžetu. Viņš arī uzskata, ka, runājot par OIK problēmām, bieži vien patiesi fakti tiekot sajaukti ar maldinošu informāciju un "klaju nepatiesību".
Jau ziņots, ka tuvāko triju gadu laikā Latvijā varētu atteikties no OIK, 1.augustā žurnālistus informēja ekonomikas ministrs Ašeradens (V). Šis priekšlikums 1.augustā tika atbalstīts darba grupā, kas pēdējos mēnešus izskatīja iespējas atcelt OIK maksājumu.
Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS "Augstsprieguma tīkls". Patlaban to administrē "Enerģijas publiskais tirgotājs".