Lems, ko nākotnē darīt ar OIK

© F64

Šodien Ministru kabinets skatīs Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Pirms valdības sēdes minētais jautājums tiks apspriests Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, valdes loceklis Augusts Brigmanis aģentūrai LETA stāstīja, ka politiskais spēks konceptuāli atbalsta EM piedāvājumu par OIK likvidēšanu, taču vēl ar speciālistiem nepieciešams pārrunāt kādā laika posmā un kādā veidā tas veicams.

Tāpat EM priekšlikums plkst.11 tiks apspriests Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē.

Pirmdien Ministru kabineta komiteja uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai.

EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts "zaļajai" enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS "Augstsprieguma tīkls". Patlaban to administrē "Enerģijas publiskais tirgotājs".

EM rosina arī pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku, atsakoties no līdzšinējās prakses, kad revidents iesniedz savu iekšējās peļņa normas aprēķinu. OIK sistēmas reformas ietvaros piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem - ieviest "zaļos" sertifikātus vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.

Pēc valdības komitejas sēdes Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka ministri konceptuāli atbalstījuši lielāko daļu EM priekšlikumu, tostarp pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku un ieviest stingrākus kontroles mehānismus. Šos abus pasākumus plānots īstenot 2019.gadā. Tajā pašā laikā netika atbalstīts priekšlikums ieviest "zaļos" sertifikātus, kas darbotos pēc piedāvājuma un pieprasījuma principa.

"Debates par "zaļo" sertifikātu pierādīja, ka šis priekšlikums neiztur kritiku, tāpēc tas nevarēs ieraudzīt dienas gaismu. Bet pārējo priekšlikumu virzība tiks turpināta, un ekonomikas ministrs tos uzlabos," sacīja Kučinskis.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, viņš atbalsta EM izstrādāto ziņojumu, bet vēl sagaidāmas plašas diskusijas par gala piedāvājumu. "Esmu ieklausījies ekspertos un ir skaidrs, ka vēl ir daudz jādiskutē. Laika ir gana, lai eksperti un EM izstrādātu konkrētu mehānismu," piebilda premjers.

Pēc Ministru kabineta atbalsta EM priekšlikumam, ministrija līdz šā gada septembrim izstrādās grozījumus virknē normatīvu, lai varētu īstenot EM priekšlikumus.

Latvijā

Valsts iestāžu reorganizācija, to pārstrukturēšana, darba rezultātu un darba efektivitātes izvērtēšana ir vērtīgs pienesums valsts tālākai izaugsmei un konkrētās iestādes turpmākai atdevei, secina ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kurš šonedēļ sabiedrībai atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reorganizācijas rezultātus un iepazīstināja ar aģentūras jauno direktori Ievu Jāgeri.

Svarīgākais