Jūlijā pieņemtā Lietuvas Nacionālā enerģētiskās neatkarības stratēģija elektrības un siltuma ražošanā paredz pilnīgu pāreju uz atjaunojamajiem un citiem nepiesārņojošiem energoresursiem tuvāko 30 gadu laikā. Lielākais uzsvars tiks likts uz vēja staciju un saules enerģijas izmantošanu. Jau 2030. gadā Lietuva plāno panākt, ka 70 % no visa elektrības pieprasījuma tiktu saražots Lietuvā, bet 2050. gadā jāsasniedz pilnīga enerģētiskā neatkarība elektrības un siltuma ražošanā.
Latvijā jau vairāk nekā 22 gadus tiek sniegts valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju koģenerācijā. Šāda valsts atbalsta sistēma ietekmē visu Latvijas tautsaimniecību un līdz šim brīdim valsts atbalsta ietvaros virs tirgus cenas izmaksātā atbalsta apmērs jau sasniedz vairākus miljardus eiro un tā apmērs turpinās pieaugt vēl miljardos eiro. Tas būs jāturpina segt visai Latvijas sabiedrībai.
Ekonomikas ministrijas (EM) vadītā darba grupa obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumu sistēmas atcelšanu nevienosies par OIK atcelšanu, bet gan atjaunojamās enerģijas nozares reputācijas atjaunošanu, aģentūrai LETA sacīja darba grupas loceklis, enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
Kaut arī ekonomikas ministra vadītā darba grupa tika izveidota, lai sniegtu priekšlikumus elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kā patērētāju maksājuma atcelšanai, darba grupa to nomaskējusi divos dažādos maksājumos, kas elektroenerģijas cenu, visticamāk, nesamazinās.
Pēc tam, kad Satversmes tiesa noraidījusi Ģenerālprokuratūras pieteikumu, kurā tā apšauba elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes atbilstību Satversmei, pārliecināt tiesu tomēr izskatīt šo lietu apņēmusies Saeimas opozīcijā strādājošā Saskaņa.
Atjaunot subsidētās enerģijas nodokli, lielāko daļu mazo staciju nogremdēt ar iekšējās atdeves likmes IRR palīdzību, uztaisīt nozarē ko līdzīgu CO2 kvotu sistēmai un piespiest tirgotājus uzpirkt ražotāju zaļos sertifikātus. Savukārt lielos gāzes dedzinātājus, kas ir arī lielākie OIK maksājuma saņēmēji, turpināt subsidēt, tikai citos veidos. Tāds ir Ekonomikas ministrijā topošā plāna saturs.
Viena no lielākajām Kurzemes koģenerācijas stacijām, SIA "Tukums DH", iespējams, ilgstoši nelietderīgi izmantojusi saražoto siltumenerģiju, kas ir rupjš obligātās iepirkuma komponentes (OIK) noteikumu pārkāpums, šovakar ziņoja "TV3 ziņas".
Latvija tuvāko triju gadu laikā varētu pilnībā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Saeima šodien uzdevuma Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) mēneša laikā iesniegt parlamentā ziņojumu arī par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ieviešanas atbildīgajām personām.
Valdības izveidotā domnīca ar ambiciozo nosaukumu «Darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksāšanas sistēmas atcelšanai» realitātē nevar piedāvāt tādu risinājumu, lai valsts neiekļūtu dārgās tiesvedībās uz daudziem gadiem un komplektā vēl nesaņemtu neoficiālas sankcijas no Eiropas Komisijas par klimata mērķu neizpildi. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem normatīviem un izsniegtajām enerģijas ražošanas licencēm Latvijas iedzīvotājiem par OIK ir jāsamaksā vēl pusotra miljarda eiro. 1,8 miljardi jau samaksāti.
Nesamērīgās obligātā elektroenerģijas iepirkuma izmaksas kopš rudens ir kļuvušas par vienu no skaļākajiem politiskajiem skandāliem. Līdz ar vainīgo meklēšanu, notiek arī mēģinājumi pielikt punktu OIK sistēmai. Valdības darba grupas eksperti nu jau atzīst, ka sistēmu atcelt nav iespējams, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Satversmes tiesa (ST) ir atteikusies ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnemeiera pieteikuma par Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) regulējuma neatbilstību Satversmei.
Nav šaubu, ka elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma ieviešana ir lielākā afēra atjaunotās Latvijas vēsturē. Šis maksājums skar burtiski visus, jo to maksā jebkurš Latvijas elektroenerģijas patērētājs, un tā graujošais blakus efekts ir mūsu rūpniecības konkurētspējas būtisks samazinājums. Tas, ka neizdevās atjaunot Liepājas metalurga darbību, lielā mērā saistīts tieši ar augstajām elektroenerģijas cenām. Šā paša iemesla dēļ (tiesa, ne tikai šā) Valmieras stikla šķiedra ražošanas paplašināšanu veic ārpus Latvijas.
Nu jau kādu laiku ap OIK ir relatīvs klusums. Tas ir loģisks rezultāts, kas daudziem bija ļoti nepieciešams – pirmkārt jau valdošajai politiskajai elitei, un arī mēdijiem, kuri tos apkalpo, vai kuru eksistence ir atkarīga no šo varturu labvēlības. Tāpēc katra atmaskojoša ziņa par kādu no “OIK afēras” aspektiem tiek slāpēta vai apaudzēta ar gādīgi saražotām “viltus ziņām”, lai piesegtu kādam tik ļoti neērto patiesību.
Lēmums no 1. jūlija samazināt elektrības kopējās cenas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) lielumu par 27,8% izskatās labi, lai gan elektrības patērētāju ieguvumi no šā lēmuma būs niecīgi.
No 1.jūlija obligātās iepirkumu komponentes (OIK) fiksētā daļa visiem elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).
Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc politiķes Ingunas Sudrabas (NSL) iesnieguma, kurā viņa norāda uz iespējamu valsts amatpersonu prettiesisku darbību saistībā ar subsidētā elektroenerģijas tirgus un obligātās iepirkumu komponentes (OIK) ieviešanu un kontroli, informēja Sudraba.
Šodien uz pirmo sēdi sanāks obligātās iepirkumu komponentes (OIK) sistēmas likvidēšanas darba grupa, iepriekš informēja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.
Ar valdības lēmumu izveidotajai darba grupai līdz šā gada augustam būs jāizstrādā vairāki scenāriji obligātās iepirkumu komponentes (OIK) sistēmas likvidēšanai, bet apstiprināšanai valdībā jāvirza viens scenārijs, šodien Saeimas Tautsaimniecības komisiju informēja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.
No obligātās iepirkuma komponentes (OIK) samazinājuma elektroenerģijas rēķinā ieguvēji būs iedzīvotāji un mazie uzņēmumi, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).