Padome: Modelis, kā atsacīties no OIK tuvāko triju gadu laikā, nav reāls

© f64

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātais modelis, kā tuvāko triju gadu laikā atsacīties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma, nav reāls, sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

"Nav iespējams likvidēt OIK, to netransformējot citā formā. Patērētājiem joprojām būs jāmaksā par zaļo un dabasgāzes koģenerāciju, taču droši vien šis maksājums OIK vietā tiks pārdēvēts citā vārdā, piemēram, par "zaļo sertifikātu"," sacīja Vilnītis.

Viņš piebilda, ka EM piedāvātais risinājums OIK atcelšanai, noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru un 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN) 15% apmērā, nav realizējams. "Tas ir vēl viens iekšējās peļņas normas voluntārs samazinājums, kā rezultātā liela daļa normāli, reāli darbojošos zaļo koģenerācijas staciju būs spiestas finanšu apsvērumu dēļ vērties ciet vai bankrotēt. Līdz ar to lielākā daļa darba grupas locekļu bija un ir pret SEN papildus piemērošanu," sacīja Vilnītis.

Vilnīša ieskatā trūkst plašāka skaidrojuma arī EM rosinājumam ieviest "zaļo sertifikātu", ko enerģijas ražotājs pārdod tirgotājiem. "Nav līdz galam izskaidrots, kā šis modelis tiks piemērots, no kā pirks šo zaļo enerģiju, par kādu cenu. Tas ir enerģētikas profesionāļu kompetences jautājums, kuriem ir jāuzliek šis modelis un tad var pieņemt lēmumu," teica Vilnītis, piebilstot, ka daudzo neskaidrību dēļ vairums darba grupas locekļu ir pret "zaļā sertifikāta" ieviešanu.

LOSP ģenerāldirektors piebilda, ka, lemjot par "zaļā sertifikāta" ieviešanu, ir jāpiesaista ne tikai enerģētikas profesionāļi, bet arī nevalstiskā sektora pārstāvji. "Nepietiek ar to, ka EM, piesaistot izvēlētus speciālistus, kaut ko sagatavo un tagad aicina darba grupu nākt klajā ar atzinumiem, kuri bieži un vairākumā gadījumā ir diezgan negatīvi. Mums ir jālīdzdarbojas jau pirmdokumentu izstrādē, lai būtu sekmīgs risinājums," teica Vilnītis.

Vienlaikus viņš piebilda, ka priekšlikumos OIK maksājumu sistēmas atcelšanai, kas EM līdz šā gada 1.septembrim jāiesniedz valdībā, ir apkopotas darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai idejas, ko varētu darīt šajā kontekstā. Taču ar gala konkrētiem risinājumiem, kas izriet no apkopotajām idejām, jānāk klajā pašai EM.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) trešdien, 1.augustā paziņojis par darba grupā, kas pēdējos mēnešus izskatīja iespējas atcelt OIK, atbalstītu priekšlikumu, ka tuvāko triju gadu laikā Latvijā varētu atteikties no OIK. Lai atceltu OIK, ministrija piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā, noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru.

Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, veidot izmaiņas tā administrēšanā, nosakot prasību stacijām iekļaut palīgpakalpojumu sniegšanu pārvades sistēmai, tādējādi samazinot lietotāju maksājumus.

EM rosina arī pārskatīt iekšējās peļņas normas pārskatīšanu, kā arī ieviest "zaļo sertifikātu", ko enerģijas ražotājs pārdod tirgotājiem.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība šogad 17.aprīlī nolēma izveidot darba grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Darba grupas vadītājs ir Ašeradens, bet darba grupas vadītāja vietnieks ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Darba grupā ir iekļauti atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.

Darba grupai tika uzdots līdz šā gada 1.augustam izvērtēt OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību, sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai, kā arī sagatavot priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbības nosacījumiem pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrijai līdz šā gada 1.septembrim uzdots iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus normatīvu grozījumiem par elektroenerģijas OIK maksājumu sistēmas atcelšanu, ņemot vērā darba grupas priekšlikumus.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais