Ministrija: Rūpnieku priekšlikumi OIK atcelšanai ir atbalstāmi, bet risinās tikai daļu no problēmas

© Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas priekšlikumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai, kas guvuši atbalstu Saeimas komisijā, ir atbalstāmi, bet tie risinās tikai daļu no problēmas, norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konceptuāli atbalstīja vairākus priekšlikumus par OIK atcelšanu, tai skaitā paredzēt EM pienākumu padziļināti pētīt atbalsta saņēmēju iesniegto informāciju, lai pārliecinātos par tās atbilstību faktiskajiem apstākļiem. Minētie priekšlikumi atbildīgajā komisijā tiks skatīti arī ceturtdien.

EM patlaban ir izstrādājusi konceptuālu ziņojuma projektu "Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai"

Eglītis atzina, ka rūpnieku asociācijas priekšlikumi nav pretrunā ar EM plāniem atcelt OIK un tie ir vērtējami pozitīvi, tomēr rūpnieki piedāvā risināt tikai daļu no OIK problēmas. Tāpat Eglītis piebilda, ka Saeima sākusi skatīt OIK atcelšanas jautājumu, negaidot brīdi, kad EM nāks klajā ar kompleksu risinājumu OIK atcelšanai un atjaunīgās enerģijas jomas sakārtošanai.

Viņš informēja, ka EM patlaban ir izstrādājusi konceptuālu ziņojuma projektu "Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai", kas nodots sabiedriskajai apspriešanai. Pēc tam izteiktie viedokļi tiks izvērtēti un apkopoti, bet valdībā konceptuālais ziņojums varēti nonākt tuvāko nedēļu laikā.

"Labi, ka sarunas par OIK likvidēšanu Saeimā sākušās savlaicīgi, tomēr viss būs atkarīgs no deputātu pieejas. Ja jautājums tiks skatīts fragmentēti, varam pazaudēt kopējo bildi. Ne velti Ministru kabineta uzstādījums bija, ka EM izstrādā normatīvā bāzes grozījumus, ietverot ļoti plašu jautājumu loku. Problēmas "zaļās" enerģijas jomā nevarēs atrisināt ar kosmētiskiem grozījumiem normatīvajā regulējumā," sacīja EM valsts sekretārs.

Kā ziņots, EM ir nodevusi saskaņošanai konceptuālā ziņojuma projektu "Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai".

Tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzrakstījis ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) adresētu rezolūciju, kurā norādīts, ka EM līdz šā gada 1.septembrim nav iesniegusi priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par OIK maksājuma sistēmas atcelšanu.

EM tika uzdots padziļināti izvērtēt kontroles pasākumu stiprināšanu, cenas aprēķina formulas pārskatīšanu, kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas samazināšanu, moratorija pagarināšanu līdz obligātā iepirkuma maksājuma sistēmas atcelšanai, izvērtēt jaudas maksājumus un subsīdijas koģenerācijas stacijās, subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) darbības ilgumu u.c., norādot finansiālo ietekmi uz OIK maksājumiem dažādām gala patērētāju grupām un valsts budžetu.

Savukārt ekonomikas ministrs aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka EM ir izdarījusi to, kas tai tika uzdots, turklāt patlaban ir pāragri spriest par ziņojumu, jo tas ir iesniegts saskaņošanai un tiek gaidīti iesaistīto pušu priekšlikumi.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.