Eksperts: OIK iedragājis Latvijas rūpniecības konkurētspēju

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien konceptuāli atbalstīja priekšlikumus par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ierobežošanu.

Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš komisijas sēdē pauda, ka veids, kādā Latvijā ir tikusi īstenota subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēma, to atbilstoši neuzraugot un paredzot pārmērīgi dāsnu atbalstu, ir nozīmīgi sadārdzinājis elektroenerģijas izmaksas Latvijas ražotājiem. Tā rezultātā iedragāta Latvijas rūpniecības konkurētspēja.

Pēc viņa teiktā, Latvijā elektroenerģijas cenas industriāliem patērētājiem ir krietni augstākas nekā vidēji Eiropā. Īpaši lielas atšķirības ir salīdzinājumā ar tuvākajiem kaimiņiem un konkurentiem Ziemeļu un Centrālajā Eiropā.

Tāpat viņš piebilda, ka Latvijā ir vislielākā OIK un sadales pakalpojumu proporcija kopējā elektrības cenā, un lielākajai daļai nozares mazo un vidējo uzņēmumu elektroenerģijas izmaksas 2017. un 2018.gadā turpina pieaugt. Tikmēr, neraugoties uz ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) publiski atzīto, ka subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēma ir kļūda, Ekonomikas ministrijas (EM) rīcība neliecina par politisko gribu un gatavību šo kļūdu labot.

Asociācijas priekšlikumi, ko komisija, precizējot anotāciju, plāno virzīt tālākai izskatīšanai kā komisijas priekšlikumu, paredz definēt, kas ir koģenerācijas elektrostacija. Tādējādi plānots novērst, ka ražotāji uz "papīra" mēģina izpildīt dažādas mahinācijas, piemēram, vienu koģenerācijas staciju sadalot vairākās.

EM paredzēts turpmāk uzlikt par pienākumu nodrošināt padziļinātu obligātā iepirkuma atbalsta saņēmēju iesniegtās dokumentācijas un informācijas pētīšanu, lai pārliecinātos par tās atbilstību faktiskajiem apstākļiem. Savukārt ražotājiem, kas neatbilst vai pārkāpj obligātā iepirkuma atbalsta mehānisma noteikumus, jāanulē atbalsta saņemšanas tiesības.

Tāpat plānots noteikt, ka ražotājiem ar tiesībām pārdot elektroenerģiju OIK ietvaros, kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu piemēro attiecībā uz visu periodu visā stacijas dzīvescikla laikā, kad stacija saņem valsts atbalstu. To rēķina, pamatojoties uz visiem ražotāja ieņēmumiem un pamatotiem efektīvas stacijas izdevumiem, nosakot izdevumus kā maksimāli pieļaujamās izdevumu līmeņa atzīmes Ministru kabineta noteikumos. Tādējādi plānots novērst ražotāju iespēju pārrēķināt iekšējo peļņas normu, iekļaujot izdevumus, kas, piemēram, neattiecas uz elektroenerģijas ražošanu. Atbalstam jābūt samērīgam, ne pārmērīgam.

Likumā plānots arī noteikt "koģenerācijas elektrostacijas", "lietderīgas siltumenerģijas" un "kopējā elektrostacijas lietderības koeficienta" pamatdefinīcijas. Tādējādi plānots panākt, ka subsidē tikai efektīvas stacijas.

Komisija plāno šo likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē ceturtdien, 27.septembrī. Tomēr pirms sēdes plkst.8.30 komisija vēlreiz pārrunās šo jautājumu.

Kā ziņots, EM ir nodevusi saskaņošanai konceptuālā ziņojuma projektu "Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai".

Tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzrakstījis Ašeradenam adresētu rezolūciju, kurā norādīts, ka EM līdz šā gada 1.septembrim nav iesniegusi priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par OIK maksājuma sistēmas atcelšanu.

EM tika uzdots padziļināti izvērtēt kontroles pasākumu stiprināšanu, cenas aprēķina formulas pārskatīšanu, kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas samazināšanu, moratorija pagarināšanu līdz obligātā iepirkuma maksājuma sistēmas atcelšanai, izvērtēt jaudas maksājumus un subsīdijas koģenerācijas stacijās, subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) darbības ilgumu u.c., norādot finansiālo ietekmi uz OIK maksājumiem dažādām gala patērētāju grupām un valsts budžetu.

Savukārt ekonomikas ministrs aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka EM ir izdarījusi to, kas tai tika uzdots, turklāt patlaban ir pāragri spriest par ziņojumu, jo tas ir iesniegts saskaņošanai un tiek gaidīti iesaistīto pušu priekšlikumi.