OIK vērtība šogad saglabāsies līdzšinējā līmenī

© Dmitrijs Šuļžics/F64 Photo Agency

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) vidējā vērtība šogad tiks saglabāta līdzšinējā līmenī - 22,68 eiro par megavatstundu (MWh), kas nozīmē, ka būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nav sagaidāmas, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

SPRK padome novembra beigās apstiprināja AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" iesniegtās aprēķinātās elektroenerģijas OIK, kas stājas spēkā 1. janvārī. OIK vidējā vērtība 2019.gadā tiek saglabāta līdzšinējā līmenī - 22,68 eiro par MWh jeb 0,02268 eiro par kilovatstundu (kWh).

Tas nozīmē, ka būtiskas izmaiņas maksājumā par OIK galalietotāju elektrības rēķinos faktiski nav sagaidāmas. Vienlaikus jāņem vērā, ka lietotājiem ar dažādiem pieslēgumiem, ietekme ir atšķirīga. Piemēram, pie nemainīgas jaudas un patēriņa 100 kWh - pieaugums ir 0,01 eiro mēnesī.

Jaudas komponentes, kuras regulators apstiprināja 2018. gada 23. maijā, paliek nemainīgas līdz pat 2021. gadam. Savukārt OIK komponente jeb mainīgā komponente, kuras maksa atkarīga no patēriņa, no šodienas būs 0,01474 eiro par kWh. Attiecīgi OIK komponente, lai segtu iepirkuma izmaksas, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju no tiem ražotājiem, kuri izmanto dabasgāzi elektroenerģijas ražošanai obligātā iepirkuma ietvaros, būs 0,00599 eiro par kWh. Savukārt, lai segtu iepirkuma izmaksas, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju no tiem ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos dabas resursus elektroenerģijas ražošanai, OIK komponente būs 0,00875 eiro par kWh.

Līdz 2018. gada 1. janvārim elektroenerģijas lietotājiem maksājums par OIK bija proporcionāls elektroenerģijas patēriņam. Savukārt līdz ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumam, tika mainīta kārtība - maksu par jaudu turpmāk sedz nevis proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, bet atkarībā no lietotāja pieslēguma veida, un tā ir fiksēta, savukārt maksu par enerģiju - proporcionālo lietotāja patēriņam, un šī maksa ir mainīga.

Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam "Enerģijas publiskais tirgotājs" iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, veic atbalsta maksājumus energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.

"Enerģijas publiskā tirgotāja" obligātā iepirkuma izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Savukārt tās publiskā tirgotāja izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, un tās tiek sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem.

SPRK 2018.gada 22.oktobrī saņēma "Enerģijas publiskā tirgotāja" iesniegumu ar lūgumu apstiprināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes no 2019.gada 1.janvāra un tam pievienotu OIK aprēķinu.

Regulators skaidroja, ka Ministru kabinets (MK) 7.maijā izdeva rīkojumu "Par elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazināšanu", ar kuru tika atbalstīta kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības samazināšana no 25,79 eiro par MWh līdz 22,68 eiro par MWh. Regulators secinājis, ka, aprēķinot OIK, "Enerģijas publiskais tirgotājs" ir ņēmis vērā MK rīkojumā noteikto. Līdz ar to kopējā obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība 2019.gadā tiks saglabāta esošā līmenī.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamajiem energoresursiem. Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktos publiskā tirgotāja pienākumus pilda AS "Latvenergo" meitassabiedrība AS "Enerģijas publiskais tirgotājs". Publiskais tirgotājs atbilstoši regulatora metodikai aprēķina un iesniedz SPRK apstiprināšanai OIK.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.