Deputāti konceptuāli atbalsta priekšlikumus OIK ierobežošanai

© f64

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ierobežošanai.

Šo likumprojektu Saeimā iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ņemot vērā Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas ierosinājums OIK problēmas risinājumam.

Likumprojekta anotācijā pausts, ka pašreizējā sistēmā līdzekļu izlietojums un obligātā iepirkuma saņēmēju atbilstība prasībām netiek efektīvi kontrolēta, ražotāji tiek pārkompensēti, bet izmaksātie līdzekļi tiek prettiesiski un nelietderīgi izmantoti. Likuma izmaiņu mērķis ir nodrošināt valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem tiesisku, efektīvu un mērķtiecīgu izlietojumu.

Likumprojekts paredz nostiprināt Ekonomikas ministrijas (EM) pienākumu nodrošināt obligātā iepirkuma mehānisma kontroli, kas ietver pienākumu pārbaudīt, vai atbalsta programmas saņēmēji pēc būtības atbilst kritērijiem. Lai īstenotu kontroles funkciju, ministrijai jānodrošina, ka tiek padziļināti pētīta atbalsta saņēmēju iesniegtā dokumentācija un informācija, kā arī tās atbilstība faktiskajiem apstākļiem. Ministrijai ir pienākums organizēt atbalsta saņēmēju regulāras pārbaudes klātienē, nodrošinot ekspertīzi enerģētikas jomā, un pieprasīt informāciju no citām valsts, pašvaldības un privātām iestādēm.

Likuma arī paredzēts noteikt EM pienākumu anulēt obligātā iepirkuma saņemšanas tiesības ražotājiem, kas neatbilst vai pārkāpj atbalsta mehānisma noteikumus.

Iecerēts arī novērst atbalsta saņēmēju pārkompensāciju. Plānots noteikt, ka ražotājiem ar tiesībām pārdot elektroenerģiju OIK ietvaros, kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu piemēro attiecībā uz visu periodu visā stacijas dzīvescikla laikā, kad stacija saņem valsts atbalstu. To rēķina, pamatojoties uz visiem ražotāja ieņēmumiem un pamatotiem efektīvas stacijas izdevumiem, nosakot izdevumus kā maksimāli pieļaujamās izdevumu līmeņa atzīmes Ministru kabineta noteikumos.

Likumā tiks precizētas arī vairākas definīcijas - "koģenerācijas elektrostacijas", "lietderīgas siltumenerģijas" un "kopējā elektrostacijas lietderības koeficienta", lai novērstu atbalsta nelietderīgu izmantošanu, izpildot prasības formāli vai tās apejot.

Kā ziņots, EM ir nodevusi saskaņošanai konceptuālā ziņojuma projektu "Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai".

Tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzrakstījis Ašeradenam adresētu rezolūciju, kurā norādīts, ka EM līdz šā gada 1.septembrim nav iesniegusi priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par OIK maksājuma sistēmas atcelšanu.

EM tika uzdots padziļināti izvērtēt kontroles pasākumu stiprināšanu, cenas aprēķina formulas pārskatīšanu, kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas samazināšanu, moratorija pagarināšanu līdz obligātā iepirkuma maksājuma sistēmas atcelšanai, izvērtēt jaudas maksājumus un subsīdijas koģenerācijas stacijās, subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) darbības ilgumu u.c., norādot finansiālo ietekmi uz OIK maksājumiem dažādām gala patērētāju grupām un valsts budžetu.

Savukārt ekonomikas ministrs aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka EM ir izdarījusi to, kas tai tika uzdots, turklāt patlaban ir pāragri spriest par ziņojumu, jo tas ir iesniegts saskaņošanai un tiek gaidīti iesaistīto pušu priekšlikumi.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.