Gala lēmums par OIK atcelšanu no 2022. gada būs jāpieņem jaunajai valdībai

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai", kurā paredzēts no 2022.gada atcelt OIK un valsts atbalstu "zaļās" enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem.

Vienlaikus Kučinskis sacīja, ka aizejošais Ministru kabinets tikai izskatīja piedāvāto risinājumu OIK atcelšanai, bet gala lēmums par to būs jāpieņem jaunajai valdībai. Tāpēc arī šodien, izskatot minēto jautājumu, netika uzklausīts nozares kritiskais viedoklis par EM piedāvājumu. Kučinskis piebilda, ka diskusijas notiks, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Ministrija piedāvā īstenot vairākus pasākumus, lai triju gadu laikā - no 2022.gada 1.janvāra - atceltu esošo elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmu. Piedāvātie risinājumi esošās OIK sistēmas likvidēšanai ir izvērtēti gan no ekonomiskā aspekta, gan juridiskā, maksimāli novēršot tiesvedību riskus un riskus valsts budžetam.

"Ja rosinātie pasākumi tiks īstenoti pilnā apmērā, vidējā termiņā tie sabalansēs sabiedrības un tautsaimniecības intereses, vienlaikus nodrošinot valsts elektroapgādes drošumu un ļaujot sasniegt Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus," uzsvēra ministrijā.

Premjers stāstīja, ka EM tika uzdoti vairāki papildu uzdevumi, piemēram, sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju papildināt konceptuālo ziņojumu ar tiesisku izvērtējumu par piedāvātā risinājuma atbilstību Satversmei, kā arī izvērtēt, vai minētais priekšlikums ļaus izvairīties no investīciju strīdiem.

"Šo uzdevumu izpilde prasīs pāris nedēļas, tāpēc ir loģiski, ka to turpinās skatīt jaunais Ministru kabinets, neskatoties uz to, ka potenciālajai koalīcijai OIK jautājumā ir atšķirīgi viedokļi. Viena partija uzskata, ka OIK var atcelt uzreiz. Es arī gribētu OIK likvidēt uzreiz, bet tādējādi var sākties virkne tiesvedību. Tāpēc arī aicināju izvērtēt tiesiskās sekas, par ko līdz šim ir maz runāts. To neizvērtējot, var sekot nopietnas tiesvedības ar lieliem zaudējumiem," brīdināja Kučinskis.

Ministru prezidenta ieskatā EM piedāvātais plāns, lai pakāpeniski atteiktos no OIK, ir reāls un tas nav utopisks.

"Salīdzinot ar iepriekšējo EM piedāvājumu, kad ministrija piedāvāja OIK aizstāt ar tā dēvētajiem "zaļajiem sertifikātiem", šis ir būtiski uzlabots, ko novērtēja arī sociālie partneri. Piemaksa pie tirgus cenas ir labāks risinājums par "zaļajiem sertifikātiem", jo tas ir reālāks un saprotamāks," uzsvēra premjers.

Piedāvātie rīcības pasākumi ietver 2019.gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām, samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām, bet 2022.gadā rosināts ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot otrajai termoelektrocentrālei kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai.

EM plāno iesniegt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz no 2022.gada 1.janvāra esošo OIK maksājumu sistēmu aizstāt ar tirgus cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas. Ziņojumā iekļautais risinājums paredz īstenot kompleksus pasākumus, lai nodrošinātu, ka no 2022.gada 1.janvāra valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai tiek balstīts uz tirgus principiem un kopējās atbalsta izmaksas elektroenerģijas ražošanai ik gadu nepārsniegtu 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir samērīgi, ņemot vērā arī citu valstu pētījumus, un salīdzinājumā ar 1% no IKP 2017.gadā.

Atšķirībā no iepriekšējā piedāvājuma, EM rosina mazināt OIK, neieviešot subsidētās enerģijas nodokli (SEN).

"Patlaban netiek plānots atbalsts jaunām elektrostacijām; tirgus modelis attieksies uz godprātīgi strādājošām esošām elektrostacijām, sekmējot atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanu," pauda EM.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) iepriekš atzina, ka subsidētās enerģijas ražotājiem būs jāpierāda, ka tie spēj strādāt tirgus un godīgas konkurences apstākļos.

"Protams, pieļaujam, ka iebildumi pret reformām uzņēmējiem būs, kaut arī ir veikts ilgstošs un vairākkārtējs saskaņošanas process ar ieinteresētajām pusēm. Pilnībā nevaram izslēgt arī tiesvedības, jo jāņem vērā, ka neviens tāpat nevēlas atteikties no savām privilēģijām. Tāpat plānotās izmaiņas būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Vienlaikus esmu pārliecināts, ka mūsu piedāvātais plāns ir labākais iespējamais ceļš esošās, sevi degradējušās OIK sistēmas tiesiskai atcelšanai," sacīja Ašeradens.

Tāpat ekonomikas ministrs norādīja, ka ir paveikts apjomīgs darbs, lai esošo OIK sistēmu Latvijā atceltu.

"Sākotnējais plāns ir daudzkārt izdiskutēts un precizēts, izsverot visus priekšlikumus, to ietekmi un sekas. Rūpīga darba rezultātā ir tapusi OIK atcelšanas programma, kuru, soli pa solim realizējot, no 2022.gada esošā OIK maksājumu sistēma vairs nepastāvēs. Ar izveidoto plānu esam radījuši skaidru ceļa karti, kā tiesiskā veidā atcelt esošo OIK sistēmu un stimulēt elektroenerģijas ražotājus turpmāk strādāt uz tirgus principiem balstītā konkurencē," rezumēja Ašeradens.

Viņš piebilda, ka EM organizētās OIK staciju pastiprinātās pārbaudes apliecinājušas, ka ir pēdējais brīdis pielikt punktu esošajai OIK sistēmai. "Pārbaužu rezultātā esam atcēluši OIK atļaujas vairākiem desmitiem elektrostaciju, kā rezultātā novērsts potenciālais OIK kopējo izmaksu pieaugums 391 miljona eiro apmērā," informēja ministrijā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2018.gada septembrī EM nodeva saskaņošanai konceptuālā ziņojuma projektu "Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai". Tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzrakstīja Ašeradenam adresētu rezolūciju, kurā tika norādīts, ka EM līdz 2018.gada 1.septembrim nav iesniegusi priekšlikumus normatīvu grozījumiem par OIK maksājuma sistēmas atcelšanu.

EM tika uzdots padziļināti izvērtēt kontroles pasākumu stiprināšanu, cenas aprēķina formulas pārskatīšanu, kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas samazināšanu, moratorija pagarināšanu līdz obligātā iepirkuma maksājuma sistēmas atcelšanai, izvērtēt jaudas maksājumus un subsīdijas koģenerācijas stacijās, subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) darbības ilgumu u.c., norādot finansiālo ietekmi uz OIK maksājumiem dažādām gala patērētāju grupām un valsts budžetu.