Nodokļu reforma

Plānotā nodokļu reforma nenesīs to pozitīvo ietekmi, ko sabiedrība gaida, šādu viedokli intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda opozīcijas Saeimas deputāts Uģis Mitrevics (NA).

Nodokļu reformas neīstenošana būtu bezatbildība, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Apjausma, ka agri vai vēlu valsts budžetā veidosies neaizpildāms caurums, bija jau sen. Vēl iepriekšējās Krišjāņa Kariņa valdības laikā Finanšu ministrijas paspārnē tika izveidota Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kuras uzdevums bija reformēt nodokļu sistēmu atbilstoši mūsdienu ekonomikas un OECD prasībām.

Laiks sarunām par nodokļu reformu ir, taču ar tām nedrīkst ilgi kavēties, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Par spīti protesta akcijām un parakstu vākšanai pret reformu, 2021. gada vidū spēkā stājās jauna nodokļu aprēķinu kārtība un tika ieviestas obligātās minimālās sociālās iemaksas.

Finanšu ministrijā (FM) tiek veidota darba grupa, kas izvērtēs daudz kritikas izpelnījušās nodokļu izmaiņas, vēsta LTV raidījums “Panorāma”. Arī Valsts prezidents Egils Levits mudinājis koriģēt nodokļu izmaiņas attiecībā uz pašnodarbinātajiem un nepilna laika darbiniekiem.

Dažādu radošo profesiju pārstāvji ir apvienojušies, lai protestētu pret nodokļu reformu, kas skar autoratlīdzību saņēmējus. Sociālajos tīklos popularitāti īsā laika periodā ir iemantojis režisores Jūlijas Kovas estētiski veidotais videomākslas darbs "#dodmākslaielpot". "Vakara Ziņas" aprunājās ar pašmāju radošo profesiju pārstāvjiem, lai noskaidrotu, kā reforma ietekmēs viņus. Jautājām arī, vai pandēmijas un nodokļu reformas dēļ nezaudēsim daudzus lieliskus Latvijas talantus, kas var pielikt punktu radošajai darbībai mūsu valstī vai vispār.

Ar 1. jūliju stājās spēkā... Jā, kas tad īsti stājās spēkā, par ko tik daudz runā sociālajos tīklos? It kā nodokļu reforma, kuras rezultātā dažām strādājošo grupām mainīsies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) kārtība. Bet šīs iemaksas taču nav nodokļi. Nodokļi ir pavisam kas cits, un to pateiks katrs Finanšu ministrijas vai sociālās apdrošināšanas sistēmas ierēdnis.

Neskatoties uz kritiku un pārmetumiem par neskaidrībām, 1. jūlijā stājusies spēkā nodokļu reforma, kas ievieš obligātās minimālās sociālās iemaksas. Lai gan likumprojekta autori un valdība uzsver, ka tas darīts, lai aizsargātu darba ņēmējus, nepilnu laiku strādājoši darbinieki uzņēmējiem ir kļuvuši neizdevīgi.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Finanšu ministrija informē, ka minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieviešanas rezultātā valstis ieņēmumiem jāpieaug nākamajā – pārejas perioda gadā par 64,2 miljoniem eiro un turpmākajos gados par 154 miljoniem eiro.

Gaidāmā nodokļu reforma ne tikai bez žēlastības nogriezīs autoratlīdzības saņēmēju ienākumus, bet arī smagi skars pašnodarbinātos. Īpaši tos, kuri nopelna nedaudz. Piecu bērnu mamma Ilze Mežniece pēc konsultācijas ar Finanšu ministriju par gaidāmās nodokļu reformas ietekmi uz viņas ienākumiem saprata, ka par viņas vēlmi turpināt strādāt viņa tiks sodīta. Izklausās absurdi? Bet kā lai savādāk nosauc jauno kārtību, kas paredz, ka nodokļi pašnodarbinātajam būs jāmaksā pat tad, ja nebūs ieņēmumu. Ņemot vērā Covid-19 attīstību, iespēja kādus mēnešus palikt bez ienākumiem Ilzei ir reāla. Sarunā ar Neatkarīgo viņa atklāj, kas, viņasprāt, ir lielākas briesmas ‒ Covid-19 vai gaidāmā nodokļu reforma.

Aizvadītajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu. Koalīcijas pārstāvji, 2021. gada budžeta projektu slavinot, to dēvē gan par “taisnīguma budžetu”, gan “cilvēcīgu lēmumu budžetu”, taču dokumentā joprojām ir daudzas neskaidrības, piemēram, ko nākamajā gadā sagaidīt autoratlīdzību saņēmējiem.

Krišjāņa Kariņa valdība izmanto Covid-19 kā šķērsli darbinieku emigrācijai, lai palielinātu darbaspēka nodokļu slogu.

Daudzi atceras, kā pēc 2018. gada nodokļu reformas, kad tika ārkārtīgi sarežģīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana, desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, iesniedzot ienākumu deklarācijas, konstatēja, ka tie palikuši valstij parādā. Labklājības ministrijas gaiteņos pašlaik tiek izstrādāts modelis, kas potenciāli līdzīgā situācijā var nostādīt simtiem tūkstošu darba ņēmēju. Šoreiz minimālās sociālās iemaksas dēļ.

Uzreiz pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām politiķu dienas kārtībā atgriezies jautājums par nodokļu reformēšanu un pārdali. Lai palīdzētu rast līdzekļus mediķu un pedagogu algu jautājuma risināšanai, Finanšu ministrija piedāvā palielināt valsts budžeta ieņēmumus uz pašvaldību rēķina.

Latvijā 2018.gadā ieviestās izmaiņas nodokļos ir solis pareizā virzienā, taču sistēma ir pārāk sarežģīta, secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījumā "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019".

Finanšu ministrija (FM) februāra sākumāvarētu nākt klajā ar savu sagatavoto nodokļu sistēmas uzlabošanas plāna sākotnējo piedāvājumu, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ja tagad būtu iespēja vēlreiz ieviest tā dēvēto nodokļu reformu, kas tika īstenota Māra Kučinska (ZZS) valdības laikā, tad toreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) kopumā rīkotos tieši tāpat kā toreiz, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina politiķe, kura tagad kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Nodokļu reforma ir devusi gaidītos rezultātus, īpaši aplokšņu algu apkarošanas jomā, šorīt intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).