Nodokļu reforma, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī, ir viena no vērienīgākajām dāvanām Latvijas simtgadei, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Jau no pirmās janvāra dienas autobraucēji jutīs izmaiņas degvielas cenās – nodokļu izmaiņu rezultātā degvielas cena kāps par 4,8 centiem benzīnam, par 3,8 centiem dīzeļdegvielai, bet šķidrajai propāna gāzei par 4,6 centiem litrā. Uzņēmējiem jārēķinās, ka degvielas sadārdzināšanās dēļ pieaugs arī transporta un loģistikas izmaksas, bet iedzīvotājiem – ar dārgākām precēm veikalos.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu reformas ietvaros ar 2018. gada 1. janvāri vairākas būtiskas izmaiņas skars arī darba ņēmējus. Galvenās izmaiņas darba ņēmēju gadījumā attiecas uz minimālās darba algas būtisku paaugstināšanu, kā arī to, kā tiks aprēķināti algas nodokļi - iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, un uz iespējām atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem.
Viens no nodokļu reformas galvenajiem mērķiem bija samazināt sociālo nevienlīdzību, taču provizoriskie aprēķini liecina, ka efekts var būt pretējs - sociālā nevienlīdzība tikai palielināsies, teica finanšu un juridisko jautājumu konsultants, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.
Rīgas Ekonomikas augstskolas un ekonomikas politikas pētījumu centra BICEPS veiktās izpētes rezultāti liecina, ka trūcīgākās mājsaimniecības no nesen apstiprinātās nodokļu reformas iegūs salīdzinoši maz: tajās ir liels nestrādājošu cilvēku īpatsvars, kuri neizjūt izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN). Tajā pašā laikā reforma neparedz nodokļu sloga palielināšanu lielo algu saņēmējiem, jo jaunieviestā paaugstinātā IIN likme (31,4%) tiks finansēta no solidaritātes nodokļa ieņēmumiem.
Minimālās algas straujā kāpuma dēļ mazāk turīgām pašvaldībām nāksies apcirpt savus štatus vai samazināt pakalpojumu daudzumu un kvalitāti. Par to brīdina Reģionālo attīstības centru apvienība.
Izmaiņas darbaspēka nodokļos, kas stāsies spēkā nākamgad, sociālo nevienlīdzību nevis mazinās, bet gan palielinās, liecina Neatkarīgās pētījums. Daļa strādājošo, arī ar visai knapiem ienākumiem, nākamgad algā uz rokas saņems pat mazāk nekā šogad. Finanšu ministrija (FM) gan uzsver, ka darbaspēka nodokļa reforma būtiski veicinās darba algas palielināšanos, kā rezultātā iegūs arī tie, kuri šobrīd saņem visai mazu algu.
Lielāka minimālā alga, bet dārgāka degviela, alus un cigaretes, kā arī lielāks nodokļu slogs darba devējiem un ņēmējiem. Šāds ir galējā lasījumā apstiprināto nodokļu reformu veidojošo likumprojektu rezultāts.
Šī nedēļa ir izšķiroša valdības iecerētajai nodokļu reformai. Paredzams, ka Saeimas Finanšu un budžeta komisija, kā arī valdība šodien izskatīs pēdējos labojumus likumprojektos, bet ceturtdien Saeima otrajā un pēdējā lasījumā atbalstīs nodokļu reformu un ar to saistītos 12 likumprojektus.
Prognozētas opozīcijas kritikas pavadījumā Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi nodokļu reformu veidojošo likumu paketi, kura saskaņā ar premjerministra Māra Kučinska teikto ir šīs valdības svarīgākais darbs. Galīgajā, otrajā, lasījumā likumprojekti tiks apstiprināti jau šonedēļ.
Nākamajās dienās līdz 21. jūlijam, kad paredzēts galīgajā lasījumā apstiprināt nodokļu reformu veidojošos likumprojektus, diskutējot Saeimā par to lietderību un atbilstību situācijai, emocijas netiks taupītas, taču ceturtdien tie tika nodoti komisijām praktiski bez aizķeršanās un garām debatēm.
Šodien Saeima sāks darbu pie nodokļu sistēmas reformu veidojošo likumprojektu izskatīšanas, un tas solās būt raits, jo, neņemot vērā iebildumus par steigu, kādā premjers vēlas virzīt reformu, koalīcijas partijas paudušas tai atbalstu.
No darbaspēka nodokļu reformas iegūs 98,8% strādājošo; vieniem būs lielāks, citiem mazāks ieguvums, liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini. Diemžēl daļai ģimeņu ar bērniem ieguvums no izmaiņām nodokļos būs mazāks nekā bezbērnu pāriem ar tādu pašu atalgojumu.
Valdošā koalīcija jau vienojusies, ka aiznākamās nedēļas beigās nodokļu sistēmas reforma un to pavadošā likumprojektu pakete tiks apstiprināta Saeimā, taču ir vēl vairāki jautājumi, kur vienošanās nav panākta. Piemēram, nav pieņemts lēmums par to, kādos tempos palielināt minimālo algu.
Kopš koalīcijā panākta vienošanās par tā dēvētās nodokļu reformas kompromisa variantu, izskanējuši dažādi viedokļi un aprēķini, kuri katrs «pierāda» kaut ko savu. Taču skaitļi ir bezkaislīgi un nepielūdzami. Vienošanās paredz, ka visiem, kuriem bruto ienākums gadā ir zem 55 000 eiro (tātad gandrīz visiem šo rindiņu lasītājiem), uz rokas paliks vairāk nekā līdz šim.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vakar dažādos formātos pauda apmēram vienādu viedokli, ka valdošo partiju koalīcijas politiķi izgāzuši solīto nodokļu reformu.