Klusums pirms nodokļu vētras
Nākamajās dienās līdz 21. jūlijam, kad paredzēts galīgajā lasījumā apstiprināt nodokļu reformu veidojošos likumprojektus, diskutējot Saeimā par to lietderību un atbilstību situācijai, emocijas netiks taupītas, taču ceturtdien tie tika nodoti komisijām praktiski bez aizķeršanās un garām debatēm.
No 13 Saeimas komisijām nodotajiem likumprojektiem tikai viens opozīcijai šķita tik ļoti nepieņemams, lai no tribīnes aicinātu to komisijām nenodot. Proti, Latvijas Reģionu apvienību (LRA) pārstāvošajam Jurim Viļumam nebija pieņemami grozījumi transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas atrunā gadījumus, kad nodokļu maksātājs par auto ekspluatāciju var maksāt tikai pusi no likmes.
Deputāts atgādināja, ka savulaik LRA piedāvājusi šo nodokli vispār atcelt, kompensējot budžetā neieņemtos līdzekļus ar nelielu degvielas cenas pieaugumu. Tomēr šķiet, ka neapmierinātība ar likumprojektu bija tikai iegansts, lai paustu sašutumu par to, ka reformu veidojošie likumprojekti tiek virzīti pārāk lielā steigā - tikai divos lasījumos - un parlamentam netiek dota iespēja iesniegt priekšlikumus, kas ietekmētu valsts ieņēmumus.
«Mēs tagad vasarā esam sadzīti kopā, steigā skatīsim pārējos un arī šo likumprojektu. Valdība ir paredzējusi, ka jau pirmdien sanāksim un vērtēsim to visu pirmajā lasījumā un nākampiektdien - jau otrajā lasījumā. Divos lasījumos mēs tagad ātri to visu izdzīsim cauri! [..] Ministru kabinets uzskata, ka mēs te tagad sanāksim un tikai parunāsimies,» norādīdams uz to, ka valdība brīdinājusi, ka tā atbalstīs tikai viskāli neitrālus priekšlikumus, teica J. Viļums. Taču viņa emocionālais aicinājums neatbalstīt šo likumprojektu nerada pietiekami daudz dzirdīgu ausu, un tas tika nodots komisijām.
Savukārt par septiņiem no 13 reformas likumprojektiem deputāti neprasīja pat balsojumus, tātad tie bez iebildumiem tika nodoti komisijām. Kopumā balsojumi notika par sešiem no 13 nodokļu reformas likumiem. Mazākais deputātu atbalsts bija grozījumiem akcīzes nodokļa likumam - to atbalstīja tikai 50 deputātu, pret bija 29, bet viens parlamentārietis atturējās.
Par likumiem, par kuriem notika balsojumi, balsoja visi koalīcijas deputāti, un tikai atsevišķos gadījumos vairāki valdošās koalīcijas politiķi balsojumos nepiedalījās. Piemēram, balsojumā par akcīzes nodokļa likuma grozījumiem nepiedalījās Vienotības deputāti Solvita Āboltiņa un Anrijs Matīss, kā arī Nacionālo apvienību pārstāvošā Inguna Rībena. Viņa nebalsoja arī par valsts sociālās apdrošināšanas likuma grozījumiem, bet par izmaiņām mikrouzņēmumu regulējumā nebalsoja S. Āboltiņa, I. Rībena un viņas partijas biedrs Romāns Naudiņš.
Tagad par likumprojektiem lems komisijas, tad pirmajā lasījumā Saeima tos varētu skatīt 17. jūlijā, bet galīgajā lasījumā - 21. jūlijā.
Apjomīgākās izmaiņas nodokļu sistēmas kontekstā paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1. janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likmi gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.
Ar grozījumiem Solidaritātes nodokļa likumā paredzēts, ka solidaritātes nodoklis viena procentpunkta apmērā tiks novirzīts veselības aprūpes finansēšanai, sešu procentpunktu apmērā sociāli apdrošināto personu - fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos, kas veidos minēto personu valsts vecuma pensijai uzkrāto fondētās pensijas kapitālu. Ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībniece - personas izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā, četru procentpunktu apmērā nodokļa maksātāja izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā.
Tāpat paredzēts noteikt, ka solidaritātes nodoklis 10,5 procentpunktu apmērā tiks ieskaitīts IIN sadales kontā, no kura to atbilstoši IIN sadalījumam sadalīs valsts budžetā un darba ņēmēja vai pašnodarbinātā deklarētās dzīvesvietas pašvaldību budžetos. Atlikusī nodokļa ieņēmumu daļa tiks novirzīta valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumos.