Viens no nodokļu reformas galvenajiem mērķiem bija samazināt sociālo nevienlīdzību, taču provizoriskie aprēķini liecina, ka efekts var būt pretējs - sociālā nevienlīdzība tikai palielināsies, teica finanšu un juridisko jautājumu konsultants, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.
Nav konkrētas atbildes, kāds būs sociāli ekonomiskais efekts no jauno nodokļu likmju ieviešanas, paskaidro eksperts. Pēc viņa domām, atbilžu ir tik, cik ir makroekonomiskās prognozēšanas algoritmu. "Nesen kādā televīzijas raidījumā redzēju tā autoru aplēses, no kurām izrietēja, ka vismazāk apmaksātā nodokļu maksātāju daļa saņems tikai 20 eiro gadā vairāk nekā tagad. Taču teikšu, ka esmu redzējis daudzus šādus aprēķinus, un šie skaitļi atšķiras no 20 eiro gadā līdz 50 eiro mēnesī. Mēs tagad varam skaidri saprast tikai to, ka naudas plūsma no uzņēmuma nodokļu dienesta virzienā palielinās," sacīja Dābols.
Makroekonomiskās prognozes tiek veiktas pēc kāda konkrēta modeļa, un rezultāti ir atkarīgi no ievadītajiem datiem, viņš skaidroja. "Par to, kādus datus tur ievadīt, arī var ne mazumu strīdēties. Iedzīvotāju skaits, uzņēmēju skaits, kopējais samaksāto nodokļu apmērs, nodokļu likmes un tā tālāk. Tāpēc arī visiem, kas skaita, iznāk dažādi skaitļi. Kaut kur tur, visos šajos aprēķinos, ir patiesības grauds, tomēr neskaidrību pagaidām ir vairāk," norādīja eksperts.
Pēc viņa domām, nodokļu reformai var būt pretējs efekts, un sociālā nevienlīdzība tikai palielināsies.