Nodokļu reforma ir devusi gaidītos rezultātus, īpaši aplokšņu algu apkarošanas jomā, šorīt intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa noraidīja Eiropas Komisijas (EK) paustās bažas par Latvijas nodokļu reformas iespējamo negatīvo ietekmi uz veselības aprūpi un sociālo palīdzību. "Ir pagājuši pirmie mēneši kopš nodokļu reformas ieviešanas un jau ir redzami pozitīvi rezultāti. Pirmajos divos mēnešos nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 6,4 miljoniem eiro," teica finanšu ministre, īpaši uzsverot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu un sociālo iemaksu pieaugumu.
Reizniece-Ozola arī uzsvēra, ka viens no reformas svarīgākajiem mērķiem bija ēnu ekonomikas apkarošana, kas arī devis rezultātu. Šobrīd par 22,7% ir samazinājies to cilvēku skaits, kas saņem algu, kas mazāka par minimālo, tādejādi tas liecina par būtisku aplokšņu algu samazināšanos, stāstīja finanšu ministre.
Viņa arī piebilda, ka nodokļu reformas rezultātus kopumā varēs novērtēt pēc diviem gadiem, taču jau šobrīd uzņēmēji jūt ieguvumus.
EK kritiku saistībā ar reformu ministre skaidroja ar to, ka EK izmanto vecus datus, tādēļ darbs turpināsies, lai EK izskaidrotu un argumentētu reformas pozitīvos ieguvumus. "Negatīvas sekas mēs pagaidām neredzam. Viss ir labi un esam apmierināti ar reformu," piebilda Reizniece-Ozola.
Jau vēstīts, ka EK ziņojumā par Latviju norāda, ka nodoms ievērot spēkā esošo nodokļu politiku turpmākos trīs gadus ierobežos pieejamos valsts resursus svarīgajām veselības aprūpes un sociālās palīdzības jomām.
EK atzīst, ka Latvija ir īstenojusi visaptverošu nodokļu reformu un veic reformas citās svarīgās jomās, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā un valsts pārvaldē. Tomēr, lai arī šo reformu mērķis ir risināt dažas no galvenajām problēmām, to efektivitāte ir atšķirīga.
Tāpat EK norāda, ka finansējuma pieaugums veselības aprūpei, domājams, apmierinās daļu spiedīgāko vajadzību, tomēr daži nesen pieņemti pakalpojumu piekļuves ierobežojumi draud ar veselības pasliktināšanās risku.
"Veselības pasliktināšanās Latvijā ir saistīta ar mazo valsts finansējumu veselības aprūpei un tās efektivitāti, kas ir zemāka nekā citās valstīs. Līdz ar resursu prioritāšu noteikšanu veselības jomā 2018.gadam un 2019.gadam paredzams, ka pakalpojumu pieejamība uzlabosies. Tomēr valsts izdevumu plāns 2020.gadam joprojām krietni atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja un reformas efektivitātes palielināšanai ir tikko sākušās," secina EK.
No 2019.gada valsts finansēti veselības aprūpes pakalpojumi ir piesaistīti sociālajām iemaksām. EK atzīst, ka iedzīvotāju grupas, kas ir izslēgtas no pilnīgas piekļuves valsts medicīnas pakalpojumiem, var izvēlēties veikt brīvprātīgas veselības apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to daļa iedzīvotāju zaudēs piekļuvi pilnam veselības aprūpes pakalpojumu grozam.
EK ieskatā, par spīti dažiem nesen ieviestajiem uzlabojumiem, nevienlīdzības un nabadzības līmenis saglabājas augsts un liecina par vāju sociālās drošības modeli un nodokļu un pabalstu sistēmu.
"Lai gan darbaspēka nodokļu progresivitāte nesen tika uzlabota, paredzams, ka tās ietekme nevienlīdzības samazināšanā būs niecīga. Nabadzība un nevienlīdzība joprojām ir augsta, jo īpaši zemu sociālās aizsardzības izdevumu dēļ, kas ir tieši saistīti ar zemiem nodokļu ieņēmumiem, izsakot tos kā daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP)," norāda EK.
Tāpat EK vērš uzmanību uz faktu, ka vērienīga nodokļu reforma neatstāj daudz iespēju palielināt izdevumus citās jomās. "Izmaksas saistībā ar nodokļu reformu, paredzams, ietekmēs fiskālo telpu 2019.-2018.gadā, taču valsts budžeta deficītu ir paredzēts saglabāt 1% apmērā no IKP. Tajā pašā laikā nodoms ievērot spēkā esošo nodokļu politiku turpmākos trīs gadus ierobežos pieejamos valsts resursus svarīgajām veselības aprūpes un sociālās palīdzības jomām," secina EK.