Nodokļu reformai nosprausts finišs

© F64

Valdošā koalīcija jau vienojusies, ka aiznākamās nedēļas beigās nodokļu sistēmas reforma un to pavadošā likumprojektu pakete tiks apstiprināta Saeimā, taču ir vēl vairāki jautājumi, kur vienošanās nav panākta. Piemēram, nav pieņemts lēmums par to, kādos tempos palielināt minimālo algu.

Gatavojoties nodokļu sistēmas reformai un izveidojot nodokļu sistēmas pamatnostādnes, Finanšu ministrija apsvēra iespēju palielināt minimālo algo no līdzšinējiem 380 eiro līdz 430 eiro.

Reformas izstrādes gaitā kļuva skaidrs, ka šādu lēcienu par 50 eiro valsts un privātais bizness nevarētu izturēt, tādēļ šobrīd ir pieņemts lēmums, ka ar sociālajiem partneriem valdībai jāapspriež iespēja minimālo algu palielināt pakāpeniski. Proti, nākamajā gadā tā būtu 410 eiro, bet 2019. gadā - 430 eiro.

Šāds priekšlikums izteikts, lai minimālās algas celšanas tempu pielīdzinātu to algu celšanai, kas ir tikai nedaudz lielākas par minimālo algu.

Saglabāta iecere arī palielināt akcīzes nodokļa likmi cigaretēm, alkoholam un degvielai. Premjerministrs Māris Kučinskis un Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks gan pieļāva, ka, reformai un to pavadošajiem dokumentiem nonākot Saeimā, akcīzes nodokļu likmju pieaugumā varētu ieviest izmaiņas, bet abi politiķi apgalvoja, ka šie priekšlikumi tiks izskatīti tikai tad, ja tie būs fiskāli neitrāli.

Beidzot panākta vienošanās, ka ienākumiem virs 55 tūkstošiem eiro gadā plānots noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 31,4%. Savukārt ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, bet no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro - 23%.

Nemainīgs palicis arī koalīcijas plāns veselības aprūpes sistēmas finansēšanai par vienu procentpunktu palielināt obligātās sociālās iemaksas, kuras savā starpā proporcionāli sadalītu darba ņēmējs un darba devējs. Premjerministrs skaidroja, ka šādi veselības aprūpes sistēmai papildus būs rasti 80 miljoni eiro gadā un, ņemot vērā, ka ar Eiropas Komisiju jau saskaņota iecere palielināt budžeta deficītu veselības aprūpes dēļ, kopā mediķiem tad nākamgad tikšot gandrīz par 190 miljoniem eiro vairāk.

M. Kučinskis gan atgādināja, ka mediķiem nevajadzētu cerēt, ka visu šo naudu sadalīs algās - «tā būtu braukšana citā grāvī». Taču premjers mediķus aicināja būt saprotošiem un uzticēties valdībai.

Valdošā koalīcija arī vienojusies par ar nodokļiem neapliekamā ienākuma minimuma pakāpenisku palielināšanu. Reformas pirmajā gadā tas būtu 200 eiro, nākamajā jau 230 eiro, bet reformas trešajā gadā tas sasniegtu 250 eiro slieksni. Pašlaik ar nodokļiem neapliekamais minimums mēnesī ir 60 eiro. Ar nodokļiem neapliekamo minimumu gan nepiemēros iedzīvotājiem, kas mēnesī pelna vairāk par 1200 eiro.

Nodokļu politikas reformas kontekstā Finanšu ministrijai jāsagatavo grozījumi virknē likumu, arī Solidaritātes nodokļa likumā, Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, likumā Par akcīzes nodokli, likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, likumā Par nodokļiem un nodevām, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kā arī jāizstrādā atsevišķi Ministru kabineta noteikumu projekti.



Latvijā

Valstij daļēji piederošā "Tet" meitas uzņēmuma "Helio Media" projekts mediju modernizācijas un digitalizācijas atbalsta konkursā jau sākotnēji bija jānoraida kā neatbilstošs, atzīst Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs.