Saeima pirmajā lasījumā atbalsta plānotās nodokļu reformas; uzzini, ko tās paredz

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja nodokļu reformas likumus.

Parlamenta ārkārtas sēdes darba kārtībā bija iekļauti arī vairāki citi likumprojekti, kā arī tika izmantoti daži pārtraukumi. Kopumā sēde ilga teju septiņas stundas. Deputāti debatēja par daudziem reformas likumiem.

Sēdē deputātus uzrunāja arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Rūta Kalmuka/F64

Kučinskis uzsvēra, ka nodokļu reforma ir viens no svarīgākajiem 12.Saeimas darbiem. Viņš atgādināja, ka, sākot nodokļu reformas izstrādi, valdība sev izvirzīja divus galvenos uzdevumus - samazināt sociālo nevienlīdzību un veicināt tautsaimniecības attīstību. Bija arī trešais uzdevums - nepieļaut budžeta samazināšanos un neradīt draudus tām nozarēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta.

Savukārt Reizniece-Ozola uzskata, ka nodokļu reforma risinās esošās nodokļu sistēmas problēmas. Ministre sacīja, ka esošā nodokļu politika vairo nevienlīdzību, kavē uzņēmējdarbības konkurētspēju, kā arī ir netaisnīga, jo pieļauj iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas. Reizniece-Ozola uzsvēra, ka nodokļu reforma minētās problēmas risinās, jo iedzīvotājiem tiks nodrošinātas lielākas algas, tiks apkarota ēnu ekonomika un izvairīšanās no nodokļu nomaksas, tāpat nodokļu reforma motivēs uzņēmums ieguldīt attīstībā, maksāt darbiniekiem lielākas algas un veikt sociālās iemaksas.

Nodokļu reformas likumus atbalstīja koalīcijas deputāti, bet dažus no tiem - arī opozīcijas parlamentārieši. Daži no koalīcijas deputātiem par atsevišķiem reformas likumprojektiem nebalsoja. Vairākus no likumprojektiem iecerēts pilnveidot ar priekšlikumiem uz otro lasījumu.

Priekšlikumus reformas likumiem deputāti varēs iesniegt līdz pirmdienas plkst.13, tad tos vērtēs valdība un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Galīgajā lasījumā šos likumprojektus paredzēts skatīt Saeimā 27.jūlijā. Tomēr sēde neilgšot līdz naktij, bet vēlākais - līdz plkst.18, un vajadzības gadījumā turpināsies piektdien.

Apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Ar grozījumiem Solidaritātes nodokļa likumā paredzēts, ka solidaritātes nodoklis viena procentpunkta apmērā tiks novirzīts veselības aprūpes finansēšanai, sešu procentpunktu apmērā sociāli apdrošināto personu - fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos, kas veidos minēto personu valsts vecuma pensijai uzkrāto fondētās pensijas kapitālu. Ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībniece - personas izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā, četru procentpunktu apmērā nodokļa maksātāja izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā.

Tāpat paredzēts noteikt, ka solidaritātes nodoklis 10,5 procentpunktu apmērā tiks ieskaitīts IIN sadales kontā, no kura to atbilstoši IIN sadalījumam sadalīs valsts budžetā un darba ņēmēja vai pašnodarbinātā deklarētās dzīvesvietas pašvaldību budžetos. Atlikusī nodokļa ieņēmumu daļa tiks novirzīta valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumos.

Būtiski grozījumi paredzēti arī likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Likumprojekts paredz, ka sociālās iemaksas tiek palielināts par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darba ņēmējs.

Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Plānots, ka autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksās obligātās iemaksas 5% apmērā no šīs autoratlīdzības tās saņēmēja pensiju apdrošināšanai.

Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek paredzēts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms. Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Likuma grozījumi arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.

Ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" paredzēts kompensēt nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstinās par 7,8% - no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstinās par 24% - no 455,3 eiro līdz 564 eiro.

Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada palielinās par 11% - no 341 eiro līdz 378 eiro par 1000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli palielinās par 12% - no 231 eiro līdz 206 eiro par 1000 litriem.

Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm cels par 5,5% - no 67 eiro par 1000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija. Savukārt vīna akcīzes nodokli cels par 18% - no esošajiem 78 eiro par par 100 litriem līdz 92 eiro. Akcīzes nodoklis alum augs par 24% - no esošajiem 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem cels akcīzi par 15% - no esošajiem 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem cels akcīzes nodokli par 15% - no esošajiem 1450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1670 eiro.

Savukārt grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz saglabāt vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.

Ja iepriekš Ekonomikas ministrija rosināja noteikt mikrouzņēmuma maksimālo apgrozījumu 50 000 eiro apmērā līdzšinējo 100 000 eiro vietā, tad jaunajā variantā rosināts apgrozījuma griestus noteikt 40 000 eiro apmērā.

Tāpat likuma grozījumos piedāvāts palielināt maksimālo darba algu no 750 eiro līdz 900 eiro mēnesī vienam darbiniekam, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu.