Šodien Saeima sāks darbu pie nodokļu sistēmas reformu veidojošo likumprojektu izskatīšanas, un tas solās būt raits, jo, neņemot vērā iebildumus par steigu, kādā premjers vēlas virzīt reformu, koalīcijas partijas paudušas tai atbalstu.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar premjerministra Māra Kučinska un Finanšu ministrijas vēlmēm nodokļu reformu veidojošā likumprojektu pakete tiks izskatīta steidzamības kārtā divos lasījumos - galējais lasījums jāapstiprina jau nākamnedēļ.
Neapmierinātību ar šādu steigu paudusi Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura uzskata, ka deputātiem dots pārāk maz laika, lai iepazītos ar apjomīgajiem dokumentiem.
«Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir ļoti īss, un domāju, ka tāpat kā man, arī citiem Saeimas deputātiem ir ļoti daudz jautājumu par valdībā nule kā apstiprināto nodokļu reformu. Parlaments nav podziņu spiedēju mašīna, un par tādu to nevajadzētu pataisīt,» saka S. Āboltiņa.
Savukārt Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns lielu problēmu steidzamības kārtībā nesaskata un pauž viedokli, ka organizācija reformas gatavošanas laikā ir panākusi sev svarīgo prasību ievērošanu un atlikuši tikai daži sīkumi, kurus partija cer atrisināt parlamentā.
Par atbalstu Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošās finanšu ministres virzītajai reformai vienojušies arī Nacionālās apvienības deputāti. Partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka nav nekādu problēmu ar likumprojektu virzīšanu steidzamības kārtā, jo apvienības deputāti cītīgi piedalījušies likumprojektu veidošanā un viņiem papildu laiks, lai iepazītos ar dokumentiem, nemaz nav nepieciešams.
Citās domās ir Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš uzskata, ka valdība, virzot nodokļu sistēmas likumprojektu paketi uz Saeimu atsevišķi no nākamā gada budžeta, rīkojas neapdomāti un cenšas apspēlēt sociālos partnerus un Eiropas Komisiju, ar kuru nodokļu sistēmas reforma saskaņota.
«Tā ir tīša blēdīšanās no valdības puses, ka par ienākumiem runā bez izdevumu konteksta. Vajadzētu sākt ar vajadzību auditu - no kā mēs varam atteikties un bez kā nevaram dzīvot, un, tikai no tā izejot, rēķināt, kur nodokļus samazināt vai palielināt» saka politiķis.
Viņaprāt, reformas nepilnības atklāsies, veidojot nākamā gada budžetu, kad valdība varēs pateikt, ka reforma ir saskaņota, bet ienākumu ir tieši tik, cik tā sola, tādēļ vai nu jāpalielina budžeta deficīts, vai jāsamazina izdevumi.
No sirds Latvijai Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Gunārs Kūtris ir nemierā ar steidzamības kārtību. «Steidzamībā bieži tiek pieņemti nekvalitatīvi likumi. Nav tāda situācija, ka tieši uz augusta vajag likumu,» saka politiķis. Savukārt, vērtējot reformu pēc būtības, G. Kūtris atzīst, ka pret dažiem priekšlikumiem frakcijai nav nekādu iebildumu, taču citos «nav saskatāma loģika, kādēļ un no kurienes nauda tiek ņemta».
Otrdien valdība pabeidza skatīt atlikušos nodokļu politikas reformas īstenošanai nepieciešamos likumprojektus, no kuriem apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1. janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likmi gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.
Likumprojekts paredz aplikt arī ar IIN izložu un azartspēļu laimestus, ja laimests pārsniedz 3000 eiro, izņemot momentloterijas Simtgades loterija, preču un pakalpojumu loteriju laimestus.