Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Ārvalstu investori uzskata, ka reformas rezultātā nodokļu sistēma Latvijā kļuvusi sarežģīta

© EPA/SCANPIX/LETA

Latvijā 2018.gadā ieviestās izmaiņas nodokļos ir solis pareizā virzienā, taču sistēma ir pārāk sarežģīta, secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījumā "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019".

Ārvalstu investori, vērtējot skalā no viens līdz pieci, Latvijā 2018.gadā īstenotajai nodokļu reformai piešķīruši vidēji 3,1 punktu, proti, nedaudz virs vidējā rādītāja.

Aptaujātie ārvalstu investori atzinuši, ka īstenotā nodokļu reforma bija solis pareizajā virzienā. Tostarp daudzi investori ļoti pozitīvi novērtējuši nulles procentu likmes ieviešanu reinvestētajai peļņai. Atsevišķos gadījumos investori uzteikuši arī progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem no algota darba.

Vienlaikus daudzi ārvalstu investori pauduši, ka nodokļu sistēma reformas rezultātā kļuvusi daudz sarežģītāka.

Investori snieguši arī vairākus ieteikumus Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai, tostarp viens no ieteikumiem paredz izvairīties no nenoteiktības. Ārvalstu investoru skatījumā svarīga ir nodokļu sistēmas stabilitāte un prognozējamība.

Tāpat investori uzsvēruši, ka nodokļu maksāšanai ir jābūt "vienkāršam uzdevumam", kas ir viegli saprotams. Ārvalstu investori arī uzskata, ka tādām atbildīgajām institūcijām kā Valsts ieņēmumu dienests ir iespēja pilnveidot pieeju tam, kā par izmaiņām nodokļu sistēmā tiek informēti privātā sektora pārstāvji.

Ārvalstu investori rosina arī turpināt darbaspēka nodokļu mazināšanu un patēriņa nodokļu palielināšanu. Atsevišķi investori atzīmējuši, ka šo procesu ir aizsākusi iepriekšējā nodokļu reforma, un iesaka darbību šajā virzienā turpināt.

FICIL Ārvalstu investīciju vides ziņojums ir ikgadējs pētījums, kas novērtē Latvijas ekonomikas konkurētspēju no ārvalstu investoru skatupunkta, identificējot būtiskākos izaicinājumus uzņēmējdarbības vidē. Tas tiek balstīts uz intervijām ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem. Pētījumu veicis Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka.