Par spīti protesta akcijām un parakstu vākšanai pret reformu, 2021. gada vidū spēkā stājās jauna nodokļu aprēķinu kārtība un tika ieviestas obligātās minimālās sociālās iemaksas.
Tiek gan apšaubīts, vai patiešām ir sasniegts reformas mērķis - pasargāt sociāli līdz šim mazāk aizsargātos, kas bija viens no šo izmaiņu nolūkiem, vēsta ReTV.
Būtiskākās ar reformu saistītās izmaiņas - palielinātas sociālās iemaksas, taču ne tikai tas. Skaļākos iebildumus pret gaidāmo reformu cēla radošo profesiju pārstāvji, viņu vidū arī tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Viņa viedoklis ir skarbs - reforma bijusi nāvējoša daudziem māksliniekiem, jo piespiedusi kļūt par uzņēmējiem, mazāk laika veltot radošo ideju īstenošanai. “Autoratlīdzību saņēmējiem dzīve palika absolūti neiespējama, jo 40% nodoklis pēc 25 000 [eiro] apgrozījuma, piemēram, man kā tēlniekam, kuram budžeti, protams, ir lielāki, ja es daru kaut ko tā aktīvi, - un apgrozījums, nevis autoratlīdzība vai peļņa! - tas autora statusu automātiski izslēdz. Kā autors es vairs strādāt nevarēju - un ne tikai es, bet ļoti daudz citu cilvēku.”
Galu galā tēlnieks kopā ar dzīvesbiedri tēlnieci Olgu Šilovu nodibinājuši SIA. Sākt strādāt kā uzņēmējiem - ar visu grāmatvedību, uzskaiti, regulārām atskaitēm, ar “katras kustības fiksēšanu līgumos” - māksliniekiem bijis īsts šoks. “Kļūšana par uzņēmēju man atņem ļoti daudz radošās enerģijas un iespējas strādāt radoši, bet es to daru, jo man nav variantu.”
Par reformu bija nobažījušies ne vien autoratlīdzību saņēmēji, bet arī citi pašnodarbinātie ar nelieliem ienākumiem. Proti, līdz 1. jūlijam no mēneša ienākumiem, kas nesasniedza valstī noteikto minimālo algu - 500 eiro -, bija jāmaksā tikai 5% pensiju apdrošināšanai. Līdz ar reformas spēkā stāšanos šim mērķim novirzāmi 10%, un tos atvelk arī tad, ja ienākumi 1500 eiro robežu trīs mēnešos nesasniedz.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente, Mazo un vidējo uzņēmēju padomes priekšsēdētāja Lienīte Skaraine: “Protams, ka tur būs neapmierinātība. Iespējams, būs kaut kādas piedziņas, sevišķi, ja pašnodarbinātais darbību ir reģistrējis, bet reāli saimnieciskā darbība ir minimāla vai pat nekāda, tad viņam vienkārši nav no kā samaksāt.”
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāve Anita Jakseboga: “Tā kā autoratlīdzības saņēmējs ir pašnodarbinātais, tad viņam ir tiesības tāpat kā jebkuram pašnodarbinātajam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu, ka viņš jau prognozē, ka autoratlīdzība nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, tādā gadījumā viņam nebūs papildus jāmaksā šie 10% pensiju apdrošināšana.”
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ReTV gan norāda - līdz šim prognozi par to, ka ienākumi nepārsniegs 1500 eiro ceturksnī, noteiktajā laikā iesnieguši 99% nelielo ienākumu saņēmēju, tādējādi no uzrēķina izvairoties. Taču nodokļu sistēmas izmaiņas smagi skāra arī mikrouzņēmumus, kuros ir darbinieki. “Šajā nodokļu režīmā nodokļu lēciens bija visneadekvātākais. Ko ar to saprast? To, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji maksāja 25% no apgrozījuma un papildus, ja viņam bija darbinieki, papildus pēc 1. jūlija vēl bija jānomaksā darbaspēka nodokļi pēc vispārējās likmes, kas vēl pie algas pieskaita atkarībā no atvieglojumiem 70-80 procentus,” norāda Lienīte Skaraine.
Līdz ar to mikrouzņēmumi vai nu atlaida darbiniekus, vai pārveidoja uzņēmējdarbības formu. Arī uzņēmumos, kuri darbojas vispārējā nodokļu režīmā un kuros darbiniekiem ir nepilna slodze, situācija nereti risināta uz darba ņēmēju rēķina. Tādējādi bieži vien tie, kuru aizsardzībai reforma tika ieviesta, tikuši pakļauti vēl lielākam nabadzības riskam, bet viņiem ir maz iespēju un arī prasmju sevi aizstāvēt. “Es vēlreiz gribu pievērst uzmanību tam, cik svarīga ir izglītība. Jo cilvēks ir izglītotāks - un to es saku par radošajām profesijām - šie cilvēki ir izglītoti un māk sevi pozicionēt un pacelt balsi, bet sieviete pirmspensijas vecumā, kura strādā kādā uzņēmumā un kurai netiek dotas šīs [darba] stundas, viņa jau nav tā, kas ies sociālajos medijos un teiks. Viņa pieņem likteni, un tas ir tas skumjākais,” uzsver Ieva Jaunzeme, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.
Kopumā reforma bijusi sasteigta, ReTV Ziņām atzinuši daudzi eksperti, viņu vidū - Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Ņina Linde. “Attiecībā uz šo sasteigto ieviešanu mēs redzam ļoti daudz gan riskus, gan negatīvas sekas, kas tikai palielinās ēnu ekonomiku - šī tendence jau ir novērojama un prognozējama, taču mēs arī redzam, ka uzskaite, kam vajadzētu mazināt birokrātiju un palīdzēt uzņēmējiem, uzskaite tieši nepilna laika nodarbinātajiem līdz galam nav sakārtota. Mēs redzam, ka darba devējs var nepārzināt, kurās citās darba vietās darbinieks strādā un kā viņam būtu pareizi veidot biznesa vidi šim konkrētajam darbiniekam. Arī šajā ziņā nodokļu reforma nav bijusi sagatavota.”
Izskanējis ieteikums atgriezties pie agrākās nodokļu sistēmas un sagatavot pārdomātāku reformu, kuru būtu pareizāk ieviest, kad būs beigusies ar pandēmiju saistītā krīze. Vai tas tiešām varētu notikt, atbildēt nevar, taču signāli no valdības puses liecina - par spīti spiedienam, jaunā sistēma vismaz uz laiku paliks kā akmenī cirsta. Tiesa, nākamā gada Saeimas vēlēšanas daudz ko varētu mainīt.