Veidojot nākamā gada budžetu, nedrīkst palielināt transporta nodevu un akcīzi degvielai un nepalielināt finansējumu autoceļiem, uzskata satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).
Ar ienākumu nodokli neapliekamais minimums Latvijā – 75 eiro – šobrīd ir viens no knapākajiem Eiropas Savienībā un zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Lai mazinātu jau daudzus gadus pastāvošo iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību Latvijā, Ministru kabineta (MK) komiteja vakar akceptēja Finanšu ministrijas (FM) iniciatīvu, sākot ar nākamo gadu ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, proti, mazo algu saņēmējiem to palielināt, bet lielo algu pelnītājiem – pakāpeniski samazināt.
Par nopietnu izmaiņu ieviešanu nodokļos var runāt, tikai oficiāli tiekoties un izklāstot visu pušu argumentāciju par ietekmi uz tautsaimniecību, tā par koalīcijas darba grupas panākto vienošanos attiecībā uz izmaiņām nodokļos aģentūrai LETA atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Zaļo un zemnieku savienība nākusi klajā ar vairākām apspriešanas vērtām idejām par nākamā gada budžetu, pēc tikšanās ar politiskā spēka Saeimas frakciju atzina premjerministre Laimdota Straujuma. Viņa arī aicināja partiju tikt galā ar iekšējo mikrokonfliktu – aplikt vai neaplikt neveselīgo pārtiku ar jaunu nodokli.
Valsts nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā tiek apskatīta iespēja samērīgi celt akcīzi alkoholam, degvielai, kā arī ieviest sociālo iemaksu griestu nodokli lielajām algām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Varam ticēt vai neticēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ināras Pētersones solījumiem noturēt valsts ieņēmumus tādā līmenī, lai gada beigās nenāktos atcelt valsts budžetā paredzētos izdevumus.
Ja atveram CSP mājaslapu, tad varam noskaidrot, ka Latvijas ekonomikā viss notiek apbrīnojami gludi – IKP pieaugums pirmajā pusgadā ir vērtējams 2,3% lielumā pret iepriekšējo gadu.
Pēdējos septiņos mēnešos nodokļu ieņēmumi ir par 35 miljoniem eiro mazāki nekā tika plānots, kas būtiski var ietekmēt sarunas par nākamā gada valsts budžetu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" atzina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Lai arī pēc trīs nedēļu pārtraukuma bankas Grieķijā pirmdien atsākušas darbu, valstī vienlaikus pieauguši arī vairāki nodokļi, valdībai īstenojot ar kreditoriem pagājušajā nedēļā noslēgto vienošanos.
Vēl pagājušajā vasarā daudzu skolēnu vecāki saskārās ar birokrātisku procedūru un pat sodiem no nodokļu iekasēšanas iestādes, jo nebija laikus «izrakstījuši» savus bērnus no apgādājamo saraksta tajos pāris vasaras mēnešos, kuros skolēns atradis darbu, strādā un jau pats maksā nodokļus.
No solījuma būtiski samazināt darbaspēka nodokļus ģenerēti kārtējie nodokļu kalamburi. Ko darīt, ja strādājošo skaits valstī turpina sarukt, ekonomika stagnē, prasības pēc labklājības aug, budžets jākonsolidē un citu ideju, kā savilkt galus, nav!
Jau otro gadu fiziskajām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī individuālo uzņēmumu, t.sk. zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, gada ienākumu deklarācija ir obligāti jāiesniedz līdz nākamā gada 1. jūnijam, to ievadot VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.
27. maijā LTV raidījumā Rīta Panorāma Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ļoti īsos vārdo ieskicēja Latvijas ekonomikas lielāko problēmu: «Uzņēmumiem jārada labvēlīgāki spēles noteikumi, nevis jācenšas nodokļos paņemt vēl no tā mazumiņa peļņas, kas ir palicis. Tad vai nu uzņēmumiem ir jāpārceļ ražošana ārpus Latvijas, vai arī jābeidz pastāvēt.»
No iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanas ir jāatsakās, šorīt LTV raidījumā "Rīta Panorāma" teica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Auto remontu nozarē uzņēmumu skaitam ir jāsamazinās, rupji rēķinot, uz pusi, jo tad nozarē strādātu tikai kvalificēti speciālisti, nevis nemācīti neprofesionāļi, kuru pieļautās kļūdas tagad spiesti apmaksāt klienti, norāda "Auto asociācijas" viceprezidents Ingus Rūtiņš.
Latvijai ir jādomā par nodokļu celšanu, šodien žurnālistiem atzina ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis.
Latvijas amatpersonu brīdinājumi par nodokļu celšanu un valsts izdevumu samazināšanu izraisa kārtējo sašutuma vilni pret ierēdņu skaita un atalgojuma pieaugumu.