Dalot balvas lielākajiem nodokļu maksātājiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vienlaikus izsniedz nabadzības apliecības Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem.
Latvijas tautsaimniecības struktūrā nekas nav mainījies gada laikā kopš iepriekšējās nodokļu maksātāju godināšanas, ko Neatkarīgā rezumēja pagājušā gada 5. maijā ar vārdiem «valsti uztur naftas produktu patēriņš». Toreiz nodokļu maksātāju godināšanas pasākums bija pieskaņots Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 4. maija svētkiem, bet šogad – 1. aprīlim. Ar to nav domāta smieklu diena, bet Latvijas likuma prasība VID 1. aprīlī sniegt publisku pārskatu par visu juridisko personu samaksātajiem nodokļiem iepriekšējā gadā. Prasība bija spēkā jau 2015. gadā attiecībā uz 2014. gada nodokļiem, un VID to izpildīja. Tomēr dažādu organizatorisku kavēkļu dēļ apbalvošana notika mēnesi vēlāk. Šogad VID balvas dalīja tajā pašā laikā, kad savā mājaslapā atklāja kopējo nodokļu maksātāju sarakstu ar 180 324 uzņēmumiem kā fonu, uz kāda izceļas apbalvotie uzņēmumi. Turpat saglabāts arī 2014. gada nodokļu maksātāju saraksts.
Gan nu jau aizpagājušā, gan pagājušā gada nodokļu maksātāju saraksta pirmajā vietā ir degvielas mazumtirgotājs ar lieliski pazīstamo zīmolu Statoil un tālāk seko ikdienā maz pamanāms degvielas vairumtirgotājs Orlen Latvija, t.i., daudz vairāk prātā palikušā Mažeiķu naftas pārstrādes kombināta pārstāvis. Trešajā vietā izvirzījusies a/s Latvijas gāze, mazliet pabīdot uz leju sarakstā citu degvielas mazumtirgotāju Neste Latvija. Vēl cita veida kurināmo Latvijai un 90 miljonus eiro Latvijas valsts uzturēšanai sarūpējis tabakas vairumtirgotājs Philip Morris Latvia. No kurienes Latvijā parādās nauda, lai pirktu no ārzemēm ievestos energoresursus? Nodokļu maksātāju pirmajā desmitniekā ir trīs uzņēmumi, kas gādā arī par naudas ieplūšanu Latvijā. Starp tiem pirmais ir kopējā sarakstā ar 88 miljonu eiro maksājumu esošā VAS Latvijas valsts meži, kas nodrošina baudas ieplūdi lielākā apjomā Latvijā nekā tikai nodokļu maksājums valstij. Devītajā vietā kopējā sarakstā ir nākamā VAS Latvijas dzelzceļš, kuras pamatnodarbošanās ir pārvadājumu pakalpojuma eksports, desmitajā vietā – VAS Latvenergo. Abi nosauktie uzņēmumi ir arī lieli energoresursu pircēji, taču šo resursu pārveidošana pievienoto vērtību šeit rada.
Naudas aizplūdes un ieplūdes asimetrija tomēr ir ļoti uzkrītoša. Kā to iespējams uzturēt gadu no gada? Te atliek atkārtot to, ko Neatkarīgā rakstīja jau pirms gada, ka «Latvijas valsts jau būtu bankrotējusi, ja patiešām balstītos uz ražotājiem un eksportētājiem, nevis uz vietējā patēriņa nodokļu iekasētājiem. Latvijas valsti uztur milzīgs patēriņa nodokļu un nodevu iekasēšanas mehānisms, kurā Statoil līdz ar Latvijas balzamu, Latvenergo vai Latvijas gāzi var uzskatīt par VID palīgdienestiem.»
Šo sarakstu diemžēl nākas turpināt ar Latvijas slimnīcām, kuru pamatuzdevums nav ārstēt slimniekus, bet nodrošināt naudas apgrozījumu uz slimnīcām un atpakaļ, jo daudzi ierēdņi iekārtojušies ārkārtīgi labi atalgotās vietās par šīs naudas grozīšanu. Tāds noslēpums nāca gaismā jau pērn līdz ar 2014. gada nodokļu maksātāju sarakstu, kas deva pamatu pagājušā gada 8. aprīlī parādīt, ka «valsts medicīnu finansē virtuāli». Proti, ka «medicīnas iestādes valsts budžetam samaksā apmēram tikpat, cik valsts iztērē šo iestāžu uzturēšanai». 2015. gada nodokļu maksātāju saraksts apstiprina šo patiesību. Starp tūkstoš lielākajiem nodokļu maksātājiem ir 25 slimnīcas, kas tiešā veidā atdevušas valstij vismaz 90 miljonus eiro un ne mazāk kā kārtīgas maksātājas Latvenergo, Rīgas, Daugavpils u.c. pilsētu siltuma ražotājiem, ūdens piegādātājiem un daudziem citiem, caur kuriem nauda atgriežas Valsts kasē, bet medicīnai pāri nepaliek praktiski nekas.