Plaisa starp niecīgu atalgojumu pelnošajiem un turīgajiem Latvijā ir milzīga. Pirms pāris gadiem tā bija otra lielākā Eiropas Savienībā. Līdzšinējie centieni situāciju nav daudz uzlabojuši. Arī jaunais nodoklis, kuram dots solidaritātes vārds, trūcīgo dzīvi būtiski neuzlabos.
Šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadome vienojās izstrādāt progresīvu nodokļu sistēmu, kuras izstrāde vēl turpināsies.
Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē lems par valsts budžetu 2016. gadam un 24 tā pavadošajiem likumprojektiem, kas starp citām izmaiņām paredz arī jauna nodokļa ieviešanu un vairāku esošu nodokļu palielinājumu.
Ārvalstu uzņēmumiem, kuri veic tirdzniecību ārpus Eiropas Savienības, būtu ieteicams samazināt uzņēmumu ienākumu nodokļa likmi, lai piesaistītu pašreizējos Latvijas banku klientus reģistrēt uzņēmumus Latvijā un tādā veidā papildināt valsts budžeta ienākumus, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
Solidaritātes nodokļa vietā efektīvāks risinājums būtu kapitāla nodoklis, intervijā aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem patlaban ir vairāk nekā 362 miljoni eiro jeb 75 300 eiro gadā uz vienu personu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Neiekasēto nodokļu "robs" septembrī palielināsies par aptuveni trīs miljoniem eiro un kopumā deviņos mēnešos neiekasēto nodokļu summa pārsniegs 50 miljonus eiro, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Lai izskaustu aplokšņu algas Latvijā, valdība atbalstījusi Finanšu ministrijas iniciatīvu uzlikt komerciestādēm par pienākumu sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par savu klientu – privātpersonu – aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā. Valsts tādā veidā cer nākamgad papildināt savu budžetu par 3,34 miljoniem eiro.
ASV Federālā nodokļu dienests, pēc veiktā audita kompānija "Coca Cola", apsūdzējis uzņēmumu 3,3 miljardu dolāru nodokļu nenomaksāšanā, raksta Bloomberg.
Par Finanšu ministrijas pamatnodarbošanos tagad kļuvusi jaunu nodokļu izdomāšana, jo skaidrāks par skaidru, ka ar tagadējiem nodokļiem neizdosies savākt valsts aparāta uzturēšanai 2016. gadā nepieciešamo naudas daudzumu.
Praktiski divas nedēļas pēc tam, kad šī gada 21. maijā finanšu ministrs Jānis Reirs pieteica valdībā projektu pārejai uz diferencēto neapliekamo minimumu, Neatkarīgā publicēja izvērstu kritiku par šo priekšlikumu.
Solidaritātes nodoklis ir klajas nekompetences un nekonsekvences spilgta ilustrācija un to nevar saukt citādi kā par kaitniecisku ideju, kas radīs negatīvas sekas valsts ekonomikai un labklājībai, mazinot legālu nodarbinātību un stiprinot ēnu ekonomikas priekšrocības, komentējot valdības pieņemto lēmumu no nākamā gada ieviest solidaritātes nodokli, kas skars lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro, aģentūrai LETA sacīja telekomunikāciju uzņēmuma "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Ar nodokļu pārbīdēm nākamā gada budžetā valdība spēlē šahu kā iesācējs, kurš zina figūru gājienus un tiem atbilstoši tās pārbīda, bet nezina kombinācijas un stratēģiju, kas ved uz uzvaru.
Plānotā zemes nodokļa paaugstināšana, kā arī Eiropas Savienības un valsts subsīdiju iespējamā iekļaušana ar nodokli apliekamo ienākumu summā ir problēmas, kas patlaban satrauc lauksaimniecības produkcijas ražotājus, pēc tikšanās ar finanšu ministru Jāni Reiru (V) aģentūrai LETA atzina biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš.