"Aplokšņu algas" maksājošo uzņēmēju sodīšana neietekmēs ēnu ekonomiku, intervijā aģentūrai LETA pauda holdinga "LNK Group" padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.
Viņš uzskata, ka situāciju var ietekmēt pareizas nodokļu sistēmas ieviešana. Kā piemēru viņš min Igauniju, kur iedzīvotāju skaits ir par 30% mazāks nekā Latvijā, bet nodokļu veidotais budžets - par 30% lielāks, pateicoties saprātīgākai nodokļu sistēmai.
"Piemēram, tur nav nodokļa par peļņas reinvestēšanu. Vai izejiet uz ielas, mēs redzam lielu skaitu automašīnu ar Igaunijas un Lietuvas numuriem. Kā to panākt? Ir viens paņēmiens, kas patīk mūsu administratīvajām iestādēm - ķert šīs mašīnas, izskaidroties, sodīt. Cits paņēmies - izveidot tik izdevīgu kārtību, lai Igaunijas iedzīvotāji sāktu braukt ar Latvijas numuriem un lai tur viņus ķer, ja grib. Es neesmu pret administratīvās kontroles metodēm kā tādām, bet mums tālāk šī izdoma nestrādā - paaugstināt sodus, paaugstināt nodokļus," norāda Milovs.
Paņemsim akcīzes nodokli, viņš saka. Pēdējo gadu laikā naftas cena ir palikusi trīs reizes zemāka. Latvija nav naftu iegūstoša valsts, mums tas ir ārkārtīgi izdevīgi. Vajadzētu būt. Vai mums mainījās benzīna cena? Nē, jo sinhroni ar naftas cenas samazināšanos mums palielinās akcīzes nodoklis. Lūk, tas ir vienkārši. Vai tas veicina ekonomikas attīstību? Valstīs ar normālu nodokļu sistēmu naftas cenas krišana ir milzīga iespēja attīstībai. Lētākai jākļūst visai enerģijai - pašai degvielai, apkurei, elektrībai. Pēc tam krīt ražošanas izmaksas, valsts paaugstina konkurētspēju, vairāk nopelna, un tad arī valsts saņem lielākus nodokļu ieņēmumus no biznesa apgrozījuma pieauguma. Mums nekas no tā nenotika.
"Kādēļ gadiem ilgi apspriest sociālā nodokļa paaugstināšanu vai pazemināšanu par pusprocentu? Skaidrs, ka ministrija, kurā tas viss 100 reizes tiek pārskaitīts, beigās ir ļoti aizņemta. Ja darītu kā Luksemburgā, kur ir piecas zīmognodevas un viss? Un uz katru kvadrātmetru 100 korporācijas, un cilvēkiem četru dienu darba nedēļa," uzsvēra uzņēmējs.