Valsts faktisko ieņēmumu svārstības ap ieņēmumu plānu šā gada pirmo sešu mēnešu laikā var nosaukt gan par pilnīgi dabisku plāna izpildes gaitu, gan par valsts budžeta sabrukuma priekšvēstnesi.
Optimisti var pat priecāties par to, ka plāns netika izpildīts četros no šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Tādā skatījumā nevajag ne par ko uztraukties, bet mierīgi sagaidīt atkal vienu divus mēnešus, kad VID iekasētās naudas palielinājuma un atmaksātās naudas samazinājuma sakritība vienā piegājienā ieraus plāna izpildi plāna pārpildes zonā. Kāpēc gan lai šogad vēlreiz neatkārtotos tas, kas jau reāli piedzīvots aprīlī un maijā, kuri pārvērta pirmajos trijos mēnešos no plāna izpildes iztrūkstošos 17,3 miljonus eiro plāna pārpildes +21,5 miljonos eiro maija beigās?
Tikpat labi iespējams šausmināties par to, kā maija atstātais +21,5 miljonu eiro mantojums pārvērtās par 20,7 miljoniem jūnijā. Tātad vienā mēnesī kaut kur pazuda vairāk nekā 40 miljoni eiro! Turpinot šādā garā vēl atlikušajos 6 mēnešos, 2016. gada iztrūkuma summa aritmētiski sniegtos uz 250 miljoniem eiro, bet faktiski uz daudz lielākiem mīnusiem. Latvijas valsts budžets līdzinās gaisa balonam, ko valsts uzpūš ar saviem izdevumiem, kas tiek aplikti ar nodokļiem, kuru dotie ienākumi nodrošina nākamos valsts izdevumus, kuri nodrošina nākamos ienākumus utt., vienu un to pašu eiro ierēķinot valsts ieņēmumos kaut desmit reizes gadā. Tiklīdz valsts ieņēmumu trūkuma dēļ būtu jāsamazina valsts izdevumi, tā valsts ienākumi kritīs pilnīgi automātiski. Ar šādiem apsvērumiem var izskaidrot nervozitāti, kādu attiecībā uz VID izrādīja valsts augstākās amatpersonas šā gada sākumā. Proti, tās prasīja novērst ieņēmumu iztrūkumu ātrāk, nekā šis iztrūkums jau ietekmējis valsts izdevumus, kuru samazināšana sagrautu ieņēmumus pilnīgi neatkarīgi no tā, cik labi VID pēkšņi sāktu strādāt vēlāk.
Ļoti liela nervozitāte par VID pārmetās no aizejošās Laimdotas Straujumas valdības uz atnākošo Māra Kučinska valdību. No vienas puses, ieņēmumu lēcienu aprīlī un maijā var uzskatīt par mācību, ka pietiek VID kritizēt un pa kādam vadošam darbiniekam atlaist viņa kolēģiem par biedinājumu, lai valdība uzreiz saņemtu pat virsplāna ienākumus. No otras puses, valsts ieņēmumu straujais kritums jūnijā saskan ar faktu, ka tagad nevienu no VID vairs atlaist nevar, jo visas nozīmīgās personas jau atlaistas vai pašas aizšmaukušas tā, kā to izdarīja bijusī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Nupat kā M. Kučinskis jau paudis bažas, ka viņas vietā var arī nepieteikties neviens no tādiem cilvēkiem, kuri reāli spētu vadīt VID.