NATO ir vienota - reģiona drošība ir garantēta, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem apliecināja Valsts prezidents Egils Levits.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsver ciešo komunikāciju starp Rietumvalstīm, tajā skaitā Baltijas valstīm, par drošības situāciju mūsu reģionā.
NATO pagaidām nesaskata pazīmes, kas liecinātu, ka Krievija, savelkot spēkus Baltkrievijā, gatavotos uzbrukt Baltijas valstīm, pirmdien paziņojis alianses Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers, kas ieradies Viļņā.
NATO ir jāstiprina sava klātbūtne visā austrumu flangā, tai skaitā arī Baltijas valstīs, pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti žurnālistiem akcentēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Trīs Baltijas valstu politika un rīcība tiek augstu novērtēta Rietumu galvaspilsētās un tai ir nozīmīga ietekme NATO politikas veidošanā, vizītes laikā Latvijā uzsvēra Kanādas nacionālās aizsardzības ministre Anita Ananda.
Vašingtona un tās NATO sabiedrotie piedāvājuši Maskavai bruņojuma kontroles un uzticības veidošanas pasākumus, lai mazinātu spriedzi ap Ukrainu, liecina trešdien Spānijas laikrakstā "El Pais" publicētie dokumenti.
Pašlaik nekas neliecina par to, ka Krievija būtu atteikusies no iespējamās agresijas Ukrainā. Ja tas tiešām notiks, NATO atbildēs momentā, tā atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) svētdien intervijā ReTV raidījumam “Re:Skats”.
Gadījumā, ja Ukrainā sāktos karš, Latvija ar Eiropas partneriem atrastu risinājumu bēgļu jautājumam, intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Patlaban visaktuālākais jautājums Latvijai un Eiropai ir drošība, ārpolitikas debatēs Saeimā akcentēja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un deputāts Rihards Kols (NA).
Latvijas ārpolitikas prioritātei ir jābūt Krievijas rietumvalstīm izvirzīto ultimātu radīto draudu novēršana, šodien Saeimas ikgadējās ārlietu debatēs "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vārdā sacīja tās priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV).
Krievijas apsvērumi nav ņemti vērā ASV atbildē uz Maskavas priekšlikumiem par "drošības garantijām", lai izbeigtu spriedzi ap Ukrainu, ceturtdien sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, norādot, ka Maskava ar atbildi nesteigsies.
Putina Krievija ir apliecinājusi savas impēriskās ambīcijas, ar savu agresīvo uzvedību radot paaugstinātu starptautisko spriedzi, šodien Saeimas ikgadējās ārlietu debatēs uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Kremlis, iespējams, nebija rēķinājies, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ciešāk saliedēs NATO dalībvalstis, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
24.janvārī Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksme, kuras laikā ES ārlietu ministri diskutēja, tai skaitā par drošības situāciju Ukrainā, informē Ārlietu ministrijas Preses centrs.
NATO valstis sūta kuģus un iznīcinātājus uz Austrumeiropu, lai pastiprinātu tās aizsardzību sakarā ar saspīlējumu, kas radies pēc Krievijas spēku koncentrēšanas pie Ukrainas robežām, pirmdien paziņoja alianse.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs intervijā, kas svētdien publicēta laikrakstā "Süddeutsche Zeitung" (SZ), noraidījis Krievijas prasību pārtraukt NATO izplešanos uz austrumiem.