Latvijas amatpersonas, sveicot Zviedriju ar uzņemšanu NATO, vienlaikus atzīst, ka Zviedrijas uzņemšana stiprinās reģiona un visas alianses drošību.
Valsts prezidents Edgars Rinkevičs paziņojumā sociālajos tīklos norādīja, ka Zviedrijas uzņemšana aliansē ievērojami uzlabos gan reģionālo, gan sabiedroto drošību. "Baltijas jūra tagad ir NATO ezers," raksta prezidents.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsver, ka no šī soļa iegūs Latvijas, NATO un Baltijas jūras reģiona drošība un aizsardzība.
"Šī ir laba diena transatlantiskajai vienotībai, apņēmībai un atturēšanai," norāda Siliņa.
Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) apsveica Zviedrijas aizsardzības ministru Polu Jonsonu un Zviedrijas iedzīvotājus. Viņaprāt, ar Zviedriju kā sabiedroto Baltijas reģiona atturēšana un aizsardzība ir kļuvusi spēcīgāka nekā jebkad agrāk.
Latvija ar nepacietību gaidot Zviedrijas bataljona pievienošanos NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā, vēsta Sprūds.
Apsveikumiem pievienojās arī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), kurš norādīja, ka Zviedrijas pievienošanās aliansei ievērojami stiprinās Latvijas, reģiona un alianses drošību kopumā.
LETA jau ziņoja, ka Ungārijas parlaments pirmdien ratificējis Zviedrijas uzņemšanu NATO.
Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Zviedrija 2022.gada maijā kopā ar Somiju pieteicās dalībai NATO. Abu valstu uzņemšanu ratificēt kavējās Turcija un Ungārija.
Somija pievienojās NATO pagājušā gada aprīlī.
Turcija ratificēja Zviedrijas uzņemšanu šogad janvārī.
Ungārija, kuras premjerministram Viktoram Orbānam ir ciešas attiecības ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, bija vienīgā dalībvalsts, kas vēl nebija ratificējusi Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
Līdz ar Zviedrijas uzņemšanu NATO aliansē ir 32 dalībvalstis.