Aptuveni 20 NATO dalībvalstis 2024.gadā, visticamāk, sasniegs mērķi atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pagājušajā gadā, otrdien paziņojušas amatpersonas.
Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps, kurš ir ticamākais Republikāņu partijas kandidāts rudenī gaidāmajās valsts galvas vēlēšanās, pirmdien paziņojis, ka savas prezidentūras laikā viņš padarījis NATO spēcīgāku.
Eiropai vajadzīga vēl viena "dzīvības apdrošināšanas" polise līdzās NATO, pirmdien sacīja Francijas ārlietu ministrs Stefāns Sežurnē, ar šiem spriedumiem nākot klajā pēc Donalda Trampa nesenajiem izteikumiem par NATO, kas daudzos no jauna pastiprinājušas bažas.
ASV republikāņu potenciālā prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa draudi neaizsargāt NATO dalībvalstis, kas aizsardzībai netērē pietiekami, nāk par labu Krievijai, pirmdien sacīja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers.
NATO nevar būt "a la carte" savienība, kurā dalībvalstis izvēlas sev derīgas saistības atkarībā no prezidenta iegribām, pirmdien paziņojis Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.
Neraugoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumiem bijušajam ASV telekanāla "Fox News" raidījuma vadītājam Takeram Karlsonam, ka Krievijai nav interešu Latvijā, tā turpinās būt apdraudējums mūsu valstij, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.
Kremlis var sākt karu ar NATO, lai attaisnotu savu sakāvi Ukrainā. Visticamāk, ka agresija būs hibrīda rakstura, intervijā Focus sacīja analītiķis Valērijs Kločko.
Eiropas Savienības valstis neizslēdz, ka gadījumā, ja Ukraina zaudēs kaujas laukā, Krievijas prezidenta Vladimira Putina nākamie mērķi būs Eiropas valstis, atsaucoties uz Wiechorny Express, vēsta ukraiņu medijs dialog.ua.
Krievijas diktators Vladimirs Putins plāno februārī vizītē apmeklēt Turciju, un, ja šie plāni īstenosies, tā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā būs pirmā reize, kad Putins apmeklē kādu NATO valsti.
Vai Eiropa spēs viena pati atvairīt Krievijas uzbrukumu? Pēc Kremļa iebrukuma Ukrainā un pēc Donalda Trampa strauji pieaugošās popularitātes, Eiropas politiķi ir spiesti domāt par šo jautājumu, raksta izdevums Politico.
NATO trešdien sāk kopš Aukstā kara vērienīgākos manevrus, un to gaitā ASV karakuģis dosies no Savienotajām Valstīm pāri Atlantijas okeānam uz alianses teritoriju Eiropā.
Eiropas politiskais un drošības scenārijs šobrīd izklausās kā norakstīts no zinātniskās fantastikas romāna: konflikta gadījumā tiek iedomātas tālas darbības raķetes, kas plosās pa civiliem mērķiem visā Eiropā, kamēr kaujas laukos valda mākslīgā intelekta (MI) vadīti tanki.
NATO mēnešu ilgajās militārajās mācībās piedalīsies visu NATO dalībvalstu un arī Zviedrijas militārais kontingents, būs vairāk nekā 1100 kaujas mašīnas, ieskaitot tankus, bruņumašīnas, lidmašīnas, kuģus, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Ja Krievija netiks apturēta Ukrainā, tā var turpināt, un tad nākamās būtu Baltijas valstis, pirmdien Briselē žurnālistiem norādīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.