Medijs: Vairāk nekā 10 valstis gatavojas iespējam karam ar Krieviju. Latvijas nosaukto valstu vidū nav

© Gints Ivuškāns/F64

Eiropas Savienības valstis neizslēdz, ka gadījumā, ja Ukraina zaudēs kaujas laukā, Krievijas prezidenta Vladimira Putina nākamie mērķi būs Eiropas valstis, atsaucoties uz Wiechorny Express, vēsta ukraiņu medijs dialog.ua.

Polijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Vladislavs Kosiniaks-Kamišs atzina, ka viņa amats liek viņam apsvērt visus iespējamos un neiespējamos notikumu tālākās attīstības scenārijus, tāpēc neizslēdz iespēju, ka Putins dos pavēli uzbrukt Polijai. Šī iemesla dēļ Varšava jau šodien gatavojas iespējamai konfrontācijai ar Krievijas Federāciju. Pēc Polijas jaunās valdības nākšanas pie varas nekavējoties tika parakstīti līgumi ar Polijas aizsardzības kompānijām par ieroču ražošanu 4 miljardu eiro vērtībā.
Dānija arī neizslēdz iespēju, ka Putins ir gatavs pārvietot savu karaspēku uz Eiropu, izaicinot arī NATO dalībvalstis. Vēl janvāra vidū Nīderlandes ģenerālis Robs Bauers aicināja ES gatavoties karam ar Krievijas Federāciju. NATO valstīm jābūt gatavām, ka Kremlis 20 gadu laikā uzbruks Eiropai. Līdzīgus aicinājumus savai valdībai izteikuši Norvēģijas, Zviedrijas, Igaunijas, Čehijas, Beļģijas un Vācijas Aizsardzības ministrijas vadītāji.
Portāls NRA jau rakstīja, ka arī Latvijā pastāv bažas par iespējamu Krievijas iebrukumu.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds pērn novembrī uz aģentūras LETA jautājumu, vai viņš piekrīt ekspertu viedoklim, ka konvencionāls Krievijas iebrukums Baltijas valstīs nav iespējams, bet bīstamākais ir hibrīdapdraudējums, Sprūds atbildēja tā:

"Es domāju, ka mums ir jābūt gataviem pilnīgi visiem scenārijiem. Tāpēc mēs attīstām savas militārās spējas, virzāmies uz to, lai ieviestu pretmobilitātes pasākumus uz robežas. Tāpat ir jāatceras, ka mēs esam daļa no alianses. Mēs veidojam savas nacionālās spējas, bet atturēšana un aizsardzība ir arī visas alianses kopdarbs. Es domāju, tie signāli, kas ir doti Madridē un Viļņā, ir bijuši ļoti spēcīgi, skaidri un nepārprotami, lai apturētu jebkādas vēlmes, ambīcijas vai domas par to, ka šeit ir iespēja iegūt kaut vai vienu centimetru.

Savukārt hibrīdkarš notiek jau šobrīd, un mēs to redzam gan kā nelegālo migrāciju, gan kā kiberuzbrukumus, gan dezinformāciju, gan arī kā uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai. Ir vesela virkne apdraudējumu, ar kuriem ir jārēķinās, jo hibrīdkarš ir klātesošs."

Svarīgākais