"Mēs jūtam kara auksto elpu uz sprandas". Lietuvas ārlietu ministrs par iespējamo Krievijas uzbrukumu Baltijai

© Mārtiņš Zilgalvis / F64

Ja Krievija netiks apturēta Ukrainā, tā var turpināt, un tad nākamās būtu Baltijas valstis, pirmdien Briselē žurnālistiem norādīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

Uzstājoties pirms ministru sanāksmes, kuras laikā notika videokonference ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, Landsberģis brīdināja, ka nekavējoties jāgatavojas iespējamam konfliktam ar Krieviju.

Arī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss nesen brīdināja par Ukrainas kara izplešanās risku un atzina, ka Krievija tuvāko gadu laikā varētu sākt uzbrukumus NATO dalībvalstīm, ņemot vērā munīcijas un finansējuma trūkumu Ukrainai.

Zviedrijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Mikaels Bidēns šomēnes aicināja zviedrus psiholoģiski gatavoties karam. Arī Nīderlandes admirālis un augsta ranga NATO amatpersona Robs Bauers 19.janvārī brīdināja, ka miers nav pašsaprotams. "Tāpēc [NATO spēki] gatavojas konfliktam ar Krieviju," viņš piebilda.

Landsberģis uzsvēra, ka jāgatavojas jau tagad, norādot, ka Ukraina ar savām izlietajām asinīm pērk laiku pārējai Eiropai. Ministrs sacīja, ka Lietuva ir palielinājusi savus aizsardzības izdevumus līdz 2,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un notiek sarunas par vispārējas karaklausības ieviešanu.

"Mēs jūtam kara auksto elpu uz sprandas," viņš atzina, norādot, ka ir nepieciešams kopīgs ES fonds, lai pastiprinātu palīdzību Ukrainai.

Līdzīgi izteikumi pirmdien izskanēja arī no Latvijas un Igaunijas ārlietu ministriem.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna interneta laikrakstam "EUobserver" sacīja: "Kad es biju [Igaunijas] aizsardzības ministrs 2017.gadā, mums Krievijas robežas otrā pusē bija 100 000 karavīru, kas bija gatavi doties uz priekšu, ja saņemtu pavēli. Daudzi no šiem karavīriem tika nosūtīti uz Ukrainu, un viņu vairs nav, tāpēc es neesmu panikā. Bet, protams, mēs zinām, ka Krievija spēj sagatavoties nākamajam konfliktam un būt gatava varbūt pēc trim vai četriem gadiem".

"Domāju, ka mums ir jāatver acis un jāsaprot, ka Krievija nepārtrauks savu karu Ukrainā," savukārt uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Viņš sacīja, ka jāpieņem lēmums, lai nodrošinātu finansējumu Ukrainai ilgtermiņā, tai skaitā jānodrošina tai ieroči un munīcija.

Nesaucot vārdā Ungāriju, Kariņš kritizēja tos, kuri uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) naudu labāk tērēt citur. "Ja mēs nepalīdzēsim Ukrainai apturēt Krieviju tagad, vēlāk mums tas izmaksās vēl dārgāk," viņš piebilda.

ES samitā decembrī vienīgi Ungārija bloķēja 50 miljardu eiro lielās palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Bet ir problēmas arī ar finansējumu no Eiropas Miera mehānisma (EPF), kas kompensē ES valstīm Ukrainai nosūtīto ieroču izmaksas. Pašlaik tiek apspriests vēl viens ES finansēšanas instruments, ko ierosinājis Eiropas Ārējās darbības dienests. Priekšlikuma mērķis ir ātrāk piegādāt Ukrainai gan letālo, gan neletālo kara tehniku.

Arī Igaunijas ārlietu ministrs pauda bažas par finansējuma trūkumu Ukrainai un sacīja, ka jāizmanto iesaldētie Krievijas aktīvi. Eiropas Komisija (EK) decembrī ierosināja izmantot Krievijas aktīvus, lai palīdzētu atjaunot Ukrainu. Pašlaik notiek sarunas par to, kā izmantot no aktīviem gūto peļņu, nevis pašus aktīvus.

Igaunija vēlas, lai tiktu apspriesta arī aktīvu izmantošana. Igaunijas parlaments jau ir pieņēmis pirmajā lasījumā likumprojektu par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu, iedvesmojoties no līdzīga likuma Kanādā. "Tas ir universāls risinājums visiem," norādīja Igaunijas ārlietu ministrs.