mikrobi

Ceļojumu eksperti un lidmašīnas apkalpes locekļi vairākkārt ir norādījuši, ka pasažieru lidmašīnās patiesībā ir diezgan daudz netīru priekšmetu. Lai gan personāls tīra lidmašīnas starp reisiem, tik īsā laikā nav iespējams pilnībā noņemt visus netīrumus, raksta “Daily Mirror”.

Atkārtoti lietojamās ūdens pudelēs, kuras netiek regulāri tīrītas, var būt ievērojami vairāk baktēriju nekā tualetes poda vākā, raksta “unian.net”.

Katru reizi, kad iemalkojat ūdeni no atkārtoti lietojamas pudeles, atstājat aiz sevis baktērijas, kas dienas laikā var savairoties miljoniem. Kā ar to cīnīties, jautā “BBC”.

Atbildiet godīgi - kad jūs pēdējo reizi pārbaudījāt savas kosmētikas derīguma termiņu? Vai ir iespējams, ka kosmētika, kurai beidzies derīguma termiņš, sabojās ādu vai pat novedīs pie nopietnākām veselības problēmām? Atbild “BBC” eksperti.

Jūsu dušas uzgalis un zobu birste siltajā, mitrajā vannasistabā ir ideāla augsne mikrobiem - jauns pētījums ir identificējis simtiem šajās lietās dzīvojošu vīrusu, parādot plašo bioloģisko daudzveidību, kas sastopama vidusmēra mājās, turklāt, izrādās, var būt pat veselīgi, raksta “CNN”.

Ikvienā lidmašīnā ir vairākas vietas, no kurām būtu ieteicams izvairīties vai vismaz lietot roku dezinfekcijas līdzekli, brīdina stjuartes, raksta “Travel + Leisure”.

Neredzamā paralēlā pasaule, kurā mīt dažādi slimību izraisītāji, ir tepat līdzās, katrā mājoklī. Šobrīd par to pārliecināmies kā vēl nekad, bet, lai gan galvenā uzmanība pievērsta jaunajam vīrusam, kurš izplatās gaisa pilienu veidā, nekur nav palikuši arī pārējie infekciju avoti.

Ieturoties ārpus mājas, piekasīgi raugāmies, vai ēstuves trauki un galdiņi ir tīri, vai apkārt nelidinās mušas un nemētājas salvetes; gribam, lai apsargi neielaiž personas netīrā un smakojošā apģērbā. Jūtamies sašutuši, kad mediji ziņo par pārkāpumiem skolu ēdnīcās. Tikpat stingri un pamatīgi vajadzētu izvērtēt arī situāciju sava mājokļa virtuvē, jo eksperti atzīst, ka tieši tur sastopama vislielākā mikrobu koncentrācija un daudzveidība.

Veselības jomas eksperti pauž satraukumu par to, ka Vācijas upēs un ezeros arvien vairāk parādās pret antibiotikām rezistenti mikrobi.

Ne­zin kā­pēc pie­rasts do­māt, ka da­žā­di in­fek­ci­jas sli­mī­bu iz­rai­sī­tā­ji ap­draud mūs ti­kai ār­pus mā­jas, vai nu ru­na bū­tu par elp­ce­ļu vī­ru­siem vai tiem, kas iz­pla­tās ar ne­tī­ru ro­ku starp­nie­cī­bu.

Ne­re­dza­mā pa­ra­lē­lā pa­sau­le, ku­rā mīt da­žā­di sli­mī­bu iz­rai­sī­tā­ji, ir te­pat līdz­ās, kat­rā mā­jok­lī. At­se­viš­ķas vie­tas mik­ro­biem mū­su vir­tu­vē ir glu­ži kā pa­ra­dī­zes stū­rī­ši, tā­pēc tās jā­tī­ra un jā­kopj īpa­ši rū­pī­gi. Grie­ža­mo dē­lī­ti vai na­zi, kas bi­jis sa­ska­rē ar jē­lu ga­ļu, pa­ras­ti at­ce­ra­mies kār­tī­gi no­maz­gāt, ta­ču pie­mir­stas ci­ti priekš­me­ti, ku­riem, saim­nie­ko­jot vir­tu­vē, jā­pies­ka­ras ne­skai­tā­mas rei­zes.