Mikrobi

Šķietami muļķīgs, sadzīvisks jautājums - bet higiēnas speciālisti to patiešām ir pētījuši. Rullis “uz priekšu” vai “uz aizmuguri” nav tikai estētiska izvēle - abi varianti atšķiras pēc tā, cik viegli uz papīra nonāk mikrobi un cik daudz nevajadzīga kontakta notiek ar turētāju un sienu, raksta “Very Well Health”.

Daudzi higiēnas speciālisti norāda, ka uz dušas aizkara (īpaši PVC un vinila materiāliem) mikrobu un pelējuma koncentrācija var būt lielāka nekā uz poda malas, jo aizkars ir gandrīz ideāla vide sēnīšu un baktēriju dzīvei: silts, mitrs, bieži slapjš, un reti tiek tīrīts.Kā to ātri dezinficēt un cik bieži jāmaina? Skaidro “Home&Living”.

Bērnu rotaļlietas, it sevišķi iemīļotākās, ar kurām darbojas katru dienu un nereti ņem līdzi arī bērnudārzu vai naktī gultiņā, ir bērnu “mazā pasaule”. Taču, pat rūpīgi kopjot, rotaļlietas nolietojas, krāj mikrobus vai kļūst mehāniski nedrošas. Vecākiem var šķist, ka pietiks ar regulāru mazgāšanu, taču dažreiz rotaļlieta ir jāizmet — kā saprast, kad rotaļlietas vēl ir drošas, un kad labāk no tām atteikties? Skaidro “Parents.com”.

Kabatas bieži tiek uztvertas tikai kā praktisks aksesuārs — vieta, kur ielikt telefonu, atslēgas, maciņu vai sīknaudu, taču tieši šī funkcija padara tās par vienu no netīrākajām vietām apģērbā. Pētījumi rāda, ka kabatās uzkrājas ne tikai putekļi un auduma valkāšanas pēdas, bet arī tauki, sviedri, sīkās pārtikas daļiņas un mikrobi, raksta “Healthline.com”.

Jaunā pētījumā zinātnieki apgalvo, ka ir atraduši pierādījumus, kas liecina, ka skūpstīšanās aizsākās pirms 21 miljona gadu un ka mūsu pērtiķu senči un neandertālieši, iespējams, saskārās ar lūpām, vēsta “Science Alert”.

Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) paziņoja, ka astronauti nākotnes misijās uz Mēnesi un Marsu varētu pārtikt no pavisam jauna “kosmosa ēdiena”, kas tiek pagatavots no retināta gaisa un... urīna, vēsta “New York Post”.

Astoņkāji, kalmāri, sēpijas un to radinieki galvkāji ir maskēšanās meistari, spējot acumirklī mainīt savu ādas krāsu, lai saplūstu ar apkārtējo vidi. Šo neparasto transformāciju veicina dabisks pigments, ko sauc par ksantomatīnu, kam ir galvenā loma dzīvnieku mainīgajā krāsā, vēsta “Science Daily”.

Aromātiskās eļļas un to izplatītāji bieži sola, ka tās spēj “attīrīt” telpas gaisu, noņemt baktērijas un pat uzlabot veselību. Taču cik daudz no šiem apgalvojumiem ir zinātniski pamatoti? Atbildi meklē “The Guardian”.

Mūsdienu cilvēks ir iemācījies tīrīt ātrāk, efektīvāk un ar jaudīgākiem līdzekļiem nekā jebkad agrāk, tomēr pēdējos gados arvien biežāk zinātnieki runā par “higiēnas hipotēzi” - tā ir doma, ka pārmērīga tīrība un sterilitāte var novājināt imunitāti, jo organisms vairs “nemācās” atšķirt draudus no nekaitīgām vielām. Kāpēc tā un vai jūsu māja var būt pārāk tīra, skaidro “scientificamerican.com”.

Senā dzīvība ir augšāmcelta no militārā tuneļa dzīlēm, kas iekļūst Aļaskas mūžīgajā sasalumā. Daži no mikrobiem, kas atkusuši no ilgi sasalušās augsnes, ir bijuši iesprostoti 40 000 gadu un tagad tie ir atmodināti, vēsta “Science Alert”.

Pētnieki, izmantojot skudras, atjaunojuši gandrīz aizmirstu jogurta recepti, kas savulaik bija izplatīta Balkānos un Turcijā, vēsta “Science Daily”. Zinātnieku komanda pierādīja, ka skudrās esošās baktērijas, skābes un enzīmi var ierosināt fermentācijas procesu, kas pienu pārvērš jogurtā.

Daudzi no mums ir dzirdējuši vai izmantojuši tā saukto piecu sekunžu likumu - tiek uzskatīts, ka ēdienu, kas nokritis uz grīdas, ir droši ēst, ja to paceļ pirmo piecu sekunžu laikā. Vai tā tiešām ir? Skaidro “Martha Stewart”.

Pandēmijas laikā roku dezinfekcija, ziepes un antibakteriāli līdzekļi kļuva par ikdienas normu, taču pēdējos gados arvien vairāk pētījumu liecina - pārspīlēta tīrība var kaitēt gan mūsu imūnsistēmai, gan dabiskajam ādas mikrobiomam. Vai, cenšoties būt “sterili tīri”, mēs nejauši padarām sevi jutīgākus un mazāk aizsargātus? Skaidro “BBC Future”.

Ceļojumu eksperti un lidmašīnas apkalpes locekļi vairākkārt ir norādījuši, ka pasažieru lidmašīnās patiesībā ir diezgan daudz netīru priekšmetu. Lai gan personāls tīra lidmašīnas starp reisiem, tik īsā laikā nav iespējams pilnībā noņemt visus netīrumus, raksta “Daily Mirror”.

Atkārtoti lietojamās ūdens pudelēs, kuras netiek regulāri tīrītas, var būt ievērojami vairāk baktēriju nekā tualetes poda vākā, raksta “unian.net”.

Katru reizi, kad iemalkojat ūdeni no atkārtoti lietojamas pudeles, atstājat aiz sevis baktērijas, kas dienas laikā var savairoties miljoniem. Kā ar to cīnīties, jautā “BBC”.

Atbildiet godīgi - kad jūs pēdējo reizi pārbaudījāt savas kosmētikas derīguma termiņu? Vai ir iespējams, ka kosmētika, kurai beidzies derīguma termiņš, sabojās ādu vai pat novedīs pie nopietnākām veselības problēmām? Atbild “BBC” eksperti.

Jūsu dušas uzgalis un zobu birste siltajā, mitrajā vannasistabā ir ideāla augsne mikrobiem - jauns pētījums ir identificējis simtiem šajās lietās dzīvojošu vīrusu, parādot plašo bioloģisko daudzveidību, kas sastopama vidusmēra mājās, turklāt, izrādās, var būt pat veselīgi, raksta “CNN”.

Ikvienā lidmašīnā ir vairākas vietas, no kurām būtu ieteicams izvairīties vai vismaz lietot roku dezinfekcijas līdzekli, brīdina stjuartes, raksta “Travel + Leisure”.

Neredzamā paralēlā pasaule, kurā mīt dažādi slimību izraisītāji, ir tepat līdzās, katrā mājoklī. Šobrīd par to pārliecināmies kā vēl nekad, bet, lai gan galvenā uzmanība pievērsta jaunajam vīrusam, kurš izplatās gaisa pilienu veidā, nekur nav palikuši arī pārējie infekciju avoti.