Jaunā pētījumā zinātnieki apgalvo, ka ir atraduši pierādījumus, kas liecina, ka skūpstīšanās aizsākās pirms 21 miljona gadu un ka mūsu pērtiķu senči un neandertālieši, iespējams, saskārās ar lūpām, vēsta “Science Alert”.
Skūpstīšanās jau sen ir radījusi zinātniekiem evolūcijas mīklu, jo, šķiet, tā rada augstu risku, piemēram, slimību pārnešanu, vienlaikus neradot acīmredzamas reproduktīvās vai izdzīvošanas priekšrocības.
Taču jaunajā pētījumā atklājās, ka šī prakse ir attīstījusies miljonu gadu laikā un ka mūsu izmirušie cilvēku radinieki neandertālieši ledus laikmetā, iespējams, to darīja, lai sasildītos.
"Šī ir pirmā reize, kad kāds ir plaši evolucionāri analizējis skūpstīšanās procesu," sacīja pētījuma līdzautore Matilda Brindla, evolūcijas bioloģe Oksfordas Universitātē.
"Mūsu atklājumi papildina aizvien pieaugošo darbu klāstu, kas izceļ mūsu primātu brālēnu seksuālās uzvedības ievērojamo daudzveidību."
Pētījuma vajadzībām pētnieki skūpstīšanos definēja kā "neagresīvu, mutes mutē kontaktu, kas neietver ēdiena nodošanu".
"Rezultāti liecina, ka skūpstīšanās ir sena lielo pērtiķu īpašība," kas attīstījusies primātu senčos pirms 17 līdz 21 miljonam gadu, teikts Oksfordas Universitātes paziņojumā.
"Skūpstīšanās evolūcijas gaitā ir saglabājusies un joprojām ir sastopama lielākajai daļai lielo pērtiķu," tiek piebilsts.
Atklāts, ka gan senie cilvēki, gan neandertālieši bija dalījušies mutes dobuma mikrobos, pārnesot siekalas, kas liecina, ka šīs sugas pārstāvji bija skūpstījušies.